62. Reģistrēto biļeti noformē vienā eksemplārā. Reģistrētā biļete sastāv no divām daļām - noplēšamās daļas un biļetes pasakņa.
63. Reģistrētās biļetes noplēšamajā daļā norāda šādus rekvizītus:
63.1. numurs, ko veido ar diviem latīņu alfabēta burtiem apzīmēta sērija un ne vairāk kā sešu zīmju kārtas numerācija un kurš ir vienāds ar biļetes pasakņa numuru;
63.2. biļetes numura reģistrēšanas datums Valsts ieņēmumu dienestā, ja biļetes nav brošētas grāmatiņās;
63.3. biļetes pārdevēja (pasākuma organizētāja) nosaukums (fiziskai personai - vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai - Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīvesvieta);
63.4. darījuma (pakalpojuma) nosaukums;
63.5. biļetes cena;
63.6. pievienotās vērtības nodokļa likme un pievienotās vērtības nodokļa summa, ja darījums apliekams ar pievienotās vērtības nodokli. Šajā apakšpunktā minētos rekvizītus neuzrāda un pievienotās vērtības nodokļa summu ietver biļetes cenā, ja to nosaka pievienotās vērtības nodokli reglamentējošie normatīvie akti;
63.7. darījuma kopējā summa (skaitļiem un vārdiem), ja darījums apliekams ar pievienotās vērtības nodokli;
63.8. cita nepieciešamā papildu informācija.
64. Reģistrētās biļetes pasaknī norāda biļetes numuru un citu lietotājam nepieciešamo informāciju, kā arī biļetes pārdošanas brīdī - pārdošanas datumu. Ja biļetes nav brošētas grāmatiņās, biļetes pasaknī norāda arī biļetes numura reģistrēšanas datumu Valsts ieņēmumu dienestā un biļetes cenu vai darījuma kopējo summu (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamiem darījumiem).
---------------------------------------------------------

71. Kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot:
71.1. valsts un pašvaldību budžeta iestādes, saņemot samaksu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem skaidrā naudā iestādes kasē, Latvijas Banka, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības, izsniedzot attaisnojuma doku¬mentu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kases operāciju uzskaiti;
71.2. personas, kuras tirdzniecības vietās pārdod tikai izlozes biļetes vai azartspēles kartes, ievērojot normatīvajos aktos par azartspēlēm un izlozēm noteiktās prasības un izsniedzot minēto biļeti vai karti;
71.3. personas, kuras ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) pārdod normatīvajos aktos par licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - kārtību noteiktās licences, izsniedzot minēto licenci;
71.4. personas, kuras veic dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu iepirkšanu, izgatavošanu un remontu, izsniedzot kvīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtību un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtību;
71.5. personas, kuras pārdod tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru pārvadāšanu noformētas pilsētas sabiedriskā transporta (autotransporta, tramvaju un trolejbusu) biļetes (arī bagāžas biļetes) un abonementa braukšanas dokumentus, izsniedzot biļeti vai abonementa braukšanas dokumentu;

71.6. personas par pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem ar autotransportu rajonu maršrutos, kuros dienas vidējie reisa ieņēmumi nepārsniedz 15 latu, un tālsatiksmes maršrutos, kuros dienas vidējie reisa ieņēmumi nepārsniedz 50 latu, samaksu saņemot transportlīdzeklī un izsniedzot biļeti, kas noformēta normatīvajos aktos par pasažieru pārvadāšanu noteiktajā kārtībā. Ja transportlīdzeklī saņemtās skaidrās naudas dienas vidējie reisa ieņēmumi par pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem ar autotransportu 15 dienas pēc kārtas rajonu maršrutos pārsniedz 15 latu un tālsatiksmes maršrutos - 50 latu, nākamā mēneša laikā jānodrošina kases aparāta vai kases sistēmas lietošanas uzsākšana;
71.7. personas par starptautiskajiem pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem ar autotransportu, samaksu saņemot transportlīdzeklī un izsniedzot biļeti, kas noformēta normatīvajos aktos par pasažieru pārvadāšanu noteiktajā kārtībā;
71.8. personas par dzelzceļa starptautiskajiem pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem vai vietējiem pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem šaursliežu dzelzceļa maršrutā Gulbene-Alūksne vai elektrovilcienu maršrutos, samaksu saņemot transportlīdzeklī un izsniedzot biļeti vai par maksu pārvadājamās bagāžas kvīti normatīvajos aktos par dzelzceļa pārvadājumiem noteiktajā kārtībā;
71.9. (svītrots ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.221);

71.10. Valsts ieņēmumu dienests, saņemot samaksu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un izsniedzot kvīti, kurā norādīti šo noteikumu 61.punktā minētie rekvizīti (izņemot 61.2.apakšpunktā minēto rekvizītu);
71.11. valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, saņemot samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem un izsniedzot kvīti pakalpojuma saņēmējam, kura noformēta vienā eksemplārā un kurā norādīti šo noteikumu 61.punktā minētie rekvizīti (izņemot 61.1. un 61.2.apakšpunktā minēto rekvizītu);
71.12. valsts un pašvaldību budžeta iestādes, saņemot samaksu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem ar maksājumu kartēm un izsniedzot maksājumu karšu apstrādes termināļa kvīti;
71.13. valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts”, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) un izsniedzot kvīti, kurā norādīti šo noteikumu 61.punktā minētie rekvizīti (izņemot šo noteikumu 61.2.apakšpunktā minēto rekvizītu).
---------------------------------------------------------

61. Reģistrēto kvīti noformē trijos eksemplāros, un tajā norāda šādus rekvizītus:
61.1. numurs, ko veido ar diviem latīņu alfabēta burtiem apzīmēta sērija un ne vairāk kā sešu zīmju kārtas numerācija;
61.2. kvīts numura reģistrēšanas datums Valsts ieņēmumu dienestā, ja kvītis nav brošētas grāmatiņās;
61.3. izrakstīšanas datums (mēneša nosaukums rakstāms vārdiem);
61.4. preču pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (fiziskai personai - vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai - Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīvesvieta);
61.5. preču pircēja vai pakalpojuma saņēmēja nosaukums (fiziskai personai - vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai - Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīvesvieta). Ja fiziskā persona neveic saimniecisko darbību, šajā apakšpunktā minētos rekvizītus norāda pēc tās pieprasījuma;
61.6. pārdotās preces nosaukums, daudzums, cena un vērtība vai sniegtā pakalpojuma veids, apjoms, cena un vērtība;
61.7. piešķirtās atlaides (ja tādas ir);
61.8. pievienotās vērtības nodokļa likme un summa, ja darījums apliekams ar pievienotās vērtības nodokli;
61.9. darījuma kopējā summa (skaitļiem un vārdiem);
61.10. par darījumu atbildīgo personu paraksti;
61.11. cita nepieciešamā papildu informācija.
---------------------------------------------------------

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par grāmatvedību

7. pants. Grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:
1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds;
2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts);
3) ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese;
4) dokumenta veida nosaukums;
5) dokumenta datums;
6) dokumenta reģistrācijas numurs;
7) paraksts (izņemot šā likuma 7.1 pantā minētos gadījumus);
atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti;
9) saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, — norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi;

10) saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos — arī cita informācija par saimniecisko darījumu.
Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.
Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citam uzņēmumam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.
Ieraksti grāmatvedības reģistros izdarāmi savlaicīgi, nodrošinot, ka tie ir pilnīgi, precīzi un sistemātiski sakārtoti. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.
Ieraksti grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos tiek laboti vai papildināti, ievērojot prasības, kas ietvertas normatīvajos aktos, kuri nosaka grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.
Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai elektroniski pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības, turklāt nodrošināma šo reģistru attēlošana datora ekrānā lasāmā veidā un, ja nepieciešams, arī iespēja veidot to atvasinājumus papīra formā.
Ja attaisnojuma dokuments ir papīra formā, šai dokumentā rekvizīts “paraksts” noformējams, ievērojot Dokumentu juridiskā spēka likuma prasības. Elektroniskajā attaisnojuma dokumentā rekvizīts “paraksts” noformējams, ievērojot Elektronisko dokumentu likuma prasības.
Citus attaisnojuma dokumenta rekvizītus noformē saskaņā ar prasībām, kas ietvertas normatīvajos aktos, kuri nosaka dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.
---------------------------------------------------------

7.1 pants. Par iekšēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī iekšējs elektroniskais dokuments, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, ja to ir apliecinājusi (autorizējusi) par saimnieciskā darījuma veikšanu un iekšējā attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.
Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, ja tas nesatur rekvizītu “paraksts”, bet šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē.
Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, kurš nesatur rekvizītu “paraksts”, un nav iespējams izpildīt šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.
Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kurš nesatur rekvizītu “paraksts” un kuru pēc uzņēmuma — maksājuma pakalpojuma izmantotāja — pieprasījuma izsniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) par to, ka uzņēmuma — maksājuma pakalpojuma izmantotāja — maksājuma rīkojums (uzdevums) ir izpildīts, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma — maksājuma pakalpojuma izmantotāja) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī neapliecināts uzņēmuma — maksājuma pakalpojuma izmantotāja — konta izraksts, kuru pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma izsniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), ja šajā izrakstā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma — maksājuma pakalpojuma izmantotāja) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.
---------------------------------------------------------

8. pants. Kases operāciju uzskaite ir jāizdara tā, lai katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas. Par katru dienu ir jānorāda kases atlikums dienas sākumā, jāsaskaita dienas ieņēmumi un izdevumi un jāaprēķina atlikums dienas beigās.
Uzņēmumos, kuros vidējie dienas ieņēmumi kasē nav lielāki par 100 latiem, var aprēķināt kases atlikumu par nedēļu.
Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus vai līdzīgas datu reģistrēšanas iekārtas, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu. Pārējie saņemtie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā dokumentu saņēma uzņēmums, un obligāti — pārskata perioda beigās.
---------------------------------------------------------

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par pievienotās vērtības nodokli
8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins
(51) Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:
1) rēķina izrakstīšanas datums;
2) rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu;
3) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);
4) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;
5) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);
6) preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tāds ir;
7) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma;
piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, daudzums (apjoms) un mērvienība;
9) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez nodokļa);
10) piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;
11) piemērotā nodokļa likme;
12) aprēķinātā nodokļa summa;
13) darījuma kopsumma bez nodokļa;

14) ja preču piegādei vai preču eksporta ietvaros veiktai preču nosūtīšanai, vai sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ja par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, — atsauce uz likuma pantu, daļu un punktu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kas norāda uz piemēroto režīmu;
15) ja tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, — norāde uz to un informācija, kas pierāda, ka minētā prece ir jauns transportlīdzeklis saskaņā ar šā likuma 1.panta30. un 31.punktu
16) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šā likuma 2.pantapiecpadsmitajā daļā un 13.pantā paredzētie īpašie noteikumi, - atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kas norāda uz piemēroto režīmu;
161) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šā likuma 13.1, 13.2, 13.3, 13.5, 13.6, 32. un 34.pantā paredzētie īpašie noteikumi, - atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;
17) ja par nodokļa samaksu ir atbildīga pilnvarotā persona, — pilnvarotās personas kā apliekamās personas reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);
18) ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs fiskālais pārstāvis, — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta).

(52) Personas, kuras iekasē maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, sniegtajiem kanalizācijas pakalpojumiem vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, bet netiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot rēķinus šo preču un pakalpojumu saņēmējiem, tajos drīkst atsevišķi nodalīt piegādāto preču vai pakalpojumu vērtību un nodokļa summu.
(53) Ja šā panta 5.1 daļā noteiktajā kārtībā izrakstītais nodokļa rēķins ir anulēts, apliekamā persona savā grāmatvedībā saglabā anulēto nodokļa rēķinu, lai pamatotu izrakstīto nodokļa rēķinu kārtas numuru secības neievērošanu.
(54) Ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērots kāds no šā likuma 13.2, 13.5 vai 13.6 pantā paredzētajiem īpašiem noteikumiem, nodokļa rēķinā nenorāda šā panta 5.1 daļas 11. un 12.punktā minēto informāciju.
(6) Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:
1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;
2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;
3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;
4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;
5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;

6) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums.
(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto kases čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Ja kases čekā nav norādīta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, kases čekam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka datums un numurs un šā panta sestajā daļā minētie rekvizīti, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(8) Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem.
(81) Darījumos ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām par nodokļa rēķinu uzskatāms dokuments, kurā ietverta šā panta 5.1 daļā minētā informācija.
---------------------------------------------------------

13.1 pants. Nodokļa piemērošana lauksaimniekam
(1) Šā panta izpratnē:
1) lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas (turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav apliekamā persona un uz kuru attiecas šajā pantā noteiktais nodokļa piemērošanas režīms;
2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir apliekamā persona, kura veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.
(2) Lauksaimnieks, nododot paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, saņem no tā kompensāciju.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā kompensācija par nodokli, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodošanai paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanas nodrošināšanai, ir 14 procenti no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības.
(4) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šā panta septītajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktos nosacījumus:
1) atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības;
2) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.
(5) Kompensāciju saņem arī atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:
1) nav apliekamā persona;
2) saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.
(6) Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka lauksaimnieks nav apliekamā persona un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar šo pantu.

7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
(8) Šā panta septītajā daļā minētajā pārskatā norāda šādu informāciju:
1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un juridiskā adrese;
2) lauksaimnieka nosaukums, reģistrācijas kods (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētās dzīvesvietas adrese);
3) saņemtās lauksaimniecības produkcijas veids un vienas vienības cena;
4) taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas kopējais daudzums un kopējā vērtība.
(9) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu.
(10) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamās personas, tas zaudē šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības.
(11) Šā panta nosacījumi nav piemērojami, ja:
1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus, vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā;
2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina no lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, bet izmanto to tirdzniecībai.
---------------------------------------------------------

13.2 pants. Nodokļa piemērošana kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem
(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas.
(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti darījumos, kuri saistīti ar šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas.
(3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei:
1) nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;
2) jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.
(4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:
1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);
2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);
3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;
4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana);
5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana;
6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi.

Priekš tam ir failu glabātuve.

(5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa.
(6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību.
(7) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.
(8) Ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.
---------------------------------------------------------

13.3 pants. Nodokļa piemērošana ieguldījumu zeltam
(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:
1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;
2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.
(2) Ar nodokli neapliek:
1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;
2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;
3) ieguldījumu zelta importu;
4) starpniecības aģenta pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.
(3) Apliekamai personai saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības aģenta pakalpojumam, ja tā par šo izvēli ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.