Внимание! Вы просматриваете форум в ограниченном режиме – авторизуйтесь (вверху страницы) или зарегистрируйтесь, чтобы получить доступ ко всем возможностям форума (создание темы / ответа, доступ к спискам «Избранные», «Мои темы», «Непрочитанное»).
Разные неклассифицированные вопросы
высчеты из зарплаты по запросу судебного исполнителя К списку тем
Tina2727 09.09.2011 12:44
3 сообщения на сайте
3 сообщения на сайте
Ответы (61)
Jāietur tik daudz, cik rakstīts spriedumā vai tiesu izpildītāja lēmumā (priekšrakstā).
Agrāk nebija atļauts vienā mēnesī ieturēt vairāk kā 50% no neto izmaksām.
Ja spriedumā nav speciālas atrunas, ieturiet vismaz 30% mēnesī.
Precīzu normu es nezinu.
Taču, tam, ka cilvēks saņem tikai minimālo algu, nav nekādas nozīmes. Ieturējumi ir jāveic vienalga.
Agrāk nebija atļauts vienā mēnesī ieturēt vairāk kā 50% no neto izmaksām.
Ja spriedumā nav speciālas atrunas, ieturiet vismaz 30% mēnesī.
Precīzu normu es nezinu.
Taču, tam, ka cilvēks saņem tikai minimālo algu, nav nekādas nozīmes. Ieturējumi ir jāveic vienalga.
обычно судебный исполнитель пишет сколько % удерживать.
Beata1201 09.09.2011 12:52
197 сообщений на сайте
197 сообщений на сайте
удержание по долгу за невыплаченный кредит
Tina2727 09.09.2011 12:58
3 сообщения на сайте
3 сообщения на сайте
Ieturējumu, kas veicami pēc tiesu izpildītāja iniciatīvas, veikšanu regulē Civilprocesa likuma noteikumi. Civilprocesa likuma 551.pantapirmajā daļā noteikts, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Cita starpā, tiesu izpildītājam ir tiesības vērsties pie darba devēja ar rīkojumu, kurā norādīts izdarīt ieturējumus no parādnieka - darbinieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina ieskaitīt ieturētās summas tiesu izpildītāja depozīta kontā (Civilprocesa likuma 597.pantapirmā daļa). Tātad, tiesu izpildītāja rīkojums veikt ieturējumus no darbinieka darba samaksas darba devējam ir obligāts.
Darba devējam jāzina, ka par tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu nepildīšanu tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu – šobrīd fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz piecsimt latiem (Civilprocesa likuma 551.pantaotrā daļa).
Papildus, darba devējam jāatceras, ka, izbeidzot darba attiecības ar parādnieku - darbinieku, darba devējam ir pienākums par to informēt tiesu izpildītāju, kā arī norādīt šī darbinieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma. Ja darba devējam ir jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai un šis pienākums netiek izpildīts, tiesa var uzlikt darba devējam naudas sodu līdz simt latiem (Civilprocesa likuma 551.pantatrešā daļa, 597.pantaotrā daļa).
Darba devējam jāzina, ka par tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu nepildīšanu tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu – šobrīd fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai līdz piecsimt latiem (Civilprocesa likuma 551.pantaotrā daļa).
Papildus, darba devējam jāatceras, ka, izbeidzot darba attiecības ar parādnieku - darbinieku, darba devējam ir pienākums par to informēt tiesu izpildītāju, kā arī norādīt šī darbinieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma. Ja darba devējam ir jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai un šis pienākums netiek izpildīts, tiesa var uzlikt darba devējam naudas sodu līdz simt latiem (Civilprocesa likuma 551.pantatrešā daļa, 597.pantaotrā daļa).
Saskaņā ar Darba likuma 80.pantaotro daļu, ieturējumu apmērs netiek ierobežots, ja tie veicami uzturlīdzekļu piedziņai nepilngadīgu bērnu uzturēšanai. Civilprocesa likuma 594.pantapirmās daļas 1.punktā noteikts, ka uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā parādniekam tomēr tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Tātad, lai arī Darba likumā nav paredzēti ierobežojumi ieturējumu apmēram, kas tiek veikti uzturlīdzekļu piedziņai nepilngadīgu bērnu uzturam, saskaņā ar Civilprocesa likumu šādus ieturējumus var veikt tiktāl, ciktāl darbiniekam tiek saglabāti 50 procenti no minimālās mēneša darba algas.
Civilprocesa likuma 594.pantapirmās daļas 2.punktsnosaka, ka no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas var ieturēt 50 procentus šādos gadījumos:
(1) piedzenot uzturlīdzekļus;
(2) atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
(3) atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu.
Tātad, ja uzturlīdzekļi tiek piedzīti nevis nepilngadīgajam bērnam vai Uzturlīdzekļu garantijas fondam, bet kādai citai personai, piemēram, bijušajam laulātajam, var ieturēt 50 procentus no darba samaksas.
Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav paredzēts citādi, no parādnieka - darbinieka darba samaksas var ieturēt 30 procentus.
(1) piedzenot uzturlīdzekļus;
(2) atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
(3) atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu.
Tātad, ja uzturlīdzekļi tiek piedzīti nevis nepilngadīgajam bērnam vai Uzturlīdzekļu garantijas fondam, bet kādai citai personai, piemēram, bijušajam laulātajam, var ieturēt 50 procentus no darba samaksas.
Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav paredzēts citādi, no parādnieka - darbinieka darba samaksas var ieturēt 30 procentus.
Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 594.pantaotro daļu, darbiniekam, ja ieturējumus veic uz vairāku izpilddokumentu pamata, ir jāsaglabā darba samaksa vismaz 50 procentu apmērā, izņemot gadījumu, ja ieturējumi tiek veikti uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā.
80.pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi
(1) Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.
Tiešām ir - mūžu dzīvo, mūžu mācies.
(1) Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.
Tiešām ir - mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Ja ar ieturamo summu nepietiek visu prasījumu atlīdzināšanai?
Nereti rodas situācijas, ka no darbinieka darba samaksas jāietur summa, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru. Šādā gadījumā ieturējumus veic vairākus mēnešus, katru mēnesi ieturot pieļaujamo summu līdz tiek ieturēta visa atbilstošā summa. Savukārt, ja pret darbinieku ir jāveic ieturējumi uz dažādiem pamatiem, jāievēro Civilprocesa likuma 623.-626.pantā paredzētā secīgā kārtība:
(1) Vispirms apmierināmi:
prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu;
prasījumi par darba samaksas piedziņu;
prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.
(2) Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.
(3) Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu.
(4) Ceturtajā kārtā apmierina visus pārējos prasījumus.
Nereti rodas situācijas, ka no darbinieka darba samaksas jāietur summa, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru. Šādā gadījumā ieturējumus veic vairākus mēnešus, katru mēnesi ieturot pieļaujamo summu līdz tiek ieturēta visa atbilstošā summa. Savukārt, ja pret darbinieku ir jāveic ieturējumi uz dažādiem pamatiem, jāievēro Civilprocesa likuma 623.-626.pantā paredzētā secīgā kārtība:
(1) Vispirms apmierināmi:
prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu;
prasījumi par darba samaksas piedziņu;
prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.
(2) Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.
(3) Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu.
(4) Ceturtajā kārtā apmierina visus pārējos prasījumus.
Atlīdzības, no kurām ir aizliegts izdarīt ieturējumus
Papildus ir jāņem vērā, ka ir summas, uz kurām piedziņu vērst nedrīkst. Saskaņā ar Darba likuma 80.pantaceturto daļu, Civilprocesa likuma 596.pantu ir aizliegts vērst piedziņu, tajā skaitā, izdarīt ieturējumus, no šādām darbiniekam izmaksājamām summām:
(1) atlaišanas pabalsta un atlīdzības par darbinieka izdevumiem;
(2) apbedīšanas pabalsta, vienreizēja pabalsta mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalsta ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu;
(3) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
(4) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
(5) sociālās palīdzības pabalstiem;
(6) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.
Papildus ir jāņem vērā, ka ir summas, uz kurām piedziņu vērst nedrīkst. Saskaņā ar Darba likuma 80.pantaceturto daļu, Civilprocesa likuma 596.pantu ir aizliegts vērst piedziņu, tajā skaitā, izdarīt ieturējumus, no šādām darbiniekam izmaksājamām summām:
(1) atlaišanas pabalsta un atlīdzības par darbinieka izdevumiem;
(2) apbedīšanas pabalsta, vienreizēja pabalsta mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalsta ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu;
(3) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
(4) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
(5) sociālās palīdzības pabalstiem;
(6) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.
Я считаю, что разбираться с личными долгами работников - не моя задача. Со своими детьми и кредитами пусть разбираются сами. Я прошу у судебного исполнителя указать конкретную сумму в месяц, которую он считает возможным удерживать. Ее и удерживаю из зарплаты. Таких работников, в данный момент, 17 человек. Один недовольный жаловался в трудовую инспекцию. Пришли, показала документы, полученные от судебного исполнителя, больше вопросов не было. Работнику выдали письменный ответ, что если он недоволен действиями судебного исполнителя, то может обратиться в суд. К предприятию у трудовой притензий нет.
Закрыть
Краткое описание нарушения
Закрыть