Внимание! Вы просматриваете форум в ограниченном режиме – авторизуйтесь (вверху страницы) или зарегистрируйтесь, чтобы получить доступ ко всем возможностям форума (создание темы / ответа, доступ к спискам «Избранные», «Мои темы», «Непрочитанное»).
Atvaļinājuma kompensācijas apmērs К списку тем
Atvaļinājuma kompensācijas apmērs
Savukārt nesenajā spriedumā lietā Nr. SKC-667 (2010) [5] Senāts mainīja nostāju, atzīstot, ka DL 149. panta 3. daļas noteikumi, kas paredz, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā 2 nedēļas, ja atvaļinājums ir 4 nedēļas) un tikai uz 1 gadu, nozīmē, ka atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā tiesā netiek celta prasība (par atvaļinājuma piešķiršanu).
Atvaļinājuma izmantošana ir ne vien darbinieka tiesība, bet arī pienākums. Likums ierobežo atvaļinājuma pārcelšanu, tādēļ, ja darbinieks neizmanto ikgadējo atvaļinājumu, tas tiek neatgriezeniski zaudēts. Savukārt, zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu, zūd tiesības uz kompensāciju par to. Secinājums – ja uzņēmumā ikgadējais atvaļinājums ir 4 nedēļas ilgs, tad darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam var izmaksāt kompensāciju ne vairāk kā par 6 neizmantotā atvaļinājuma nedēļām – kārtējā atvaļinājuma 4 nedēļas plus 2 no iepriekšējā perioda pārceltās atvaļinājuma nedēļas.
No minētā izriet, ka darbiniekam pašam ir jābūt aktīvam un jāseko, lai tiktu izmantots ikgadējais atvaļinājums, kas tam pienākas pēc likuma, un lai netiktu aizskartas darbinieka tiesības uz atpūtu. Ja darba devējs darbiniekam atvaļinājumu nepiešķir, tad darbiniekam tas jāpieprasa, nepieciešamības gadījumā vēršoties Valsts darba inspekcijā vai tiesā ar pieteikumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Iespējama arī situācija, ka darbinieks pats nevēlas izmantot tam pienākošos atvaļinājumu. Šādā gadījumā, lai izvairītos no vēlākiem pārmetumiem vai strīdiem ar darbinieku, darba devējam ieteicams ar rīkojumu noteikt darbiniekam atvaļinājumu vismaz attiecībā uz to atvaļinājuma daļu, ko nevar pārnest uz nākamo periodu.
Info avots I finases
Dažas aktuālas tiesu prakses atziņas saistībā ar darba strīdiem
19. aprīlis, 2011 / Raivis Leimanis, advokātu biroja "Glimstedt un partneri" zvērināts advokāts
Ответы (34)
Почему за 1,5? Никто не запрещает начислить за все годы.
Я это понимаю,но работодатель,которому на выездном семинаре рассказали про 1,5,не хочет оплачивать больше.Как поступить правильно?
Как руководителю совесть подсказывает
1. Darbinieks pie darba devēja nostrādājis 8 gadus. Visu šo laiku darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darba devējs saskaņā ar Darba likuma 149.pantapiekto daļu izmaksā kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
Par kādu laika periodu darba devējam ir pienākums izmaksāt šo kompensāciju – par pēdējiem 2 gadiem (DL 31.p.) vai par visiem 8 gadiem?
Gan Darba likumu kodekss, kas ir zaudējis spēku, gan Darba likums šādu situāciju vispār nepieļauj. Darba likuma kodeksa 71.pantā bija noteikts, ka nav atļauts atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atlaiž darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumu.
Savukārt Darba likumu kodeksa 77.pantsparedzēja, ka atvaļinājumu jāpiešķir katru gadu. Tikai izņēmuma gadījumos, kad atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma, iestādes vai organizācijas normālu darba gaitu, pieļaujams ar darbinieka piekrišanu un pēc saskaņošanas ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgām institūcijām pārnest atvaļinājumu uz nākošo gadu, bet aizliegts nepiešķirt ikgadējo atvaļinājumu divus gadus pēc kārtas.
Līdzīgas prasības ir spēkā esošajā Darba likumā.
Darba likuma 149.pantā noteikts, ka nav pieļaujama atvaļinājuma atlīdzināšana naudā, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis, jo ikvienam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
DL 149.pantaotrajā daļā noteikts, ka, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendārām nedēļām. Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apjomā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz
nākamo gadu. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.
Lai gan Darba likums nosaka, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir darbinieka tiesības, tomēr atvaļinājuma piešķiršana viennozīmīgi ir arī darba devēja pienākums. Šis pienākums izriet no darba devēja pienākuma nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Iebildumi par to, ka darbinieks nav pieprasījis atvaļinājumu, vai pat atteicies no tā, nav pieļaujami.
Darba likumu kodeksa 226.1pantā bija noteikts, ka, izskatot darba strīdus jautājumos par naudas prasījumiem, atskaitot prasījumus par vidējās izpeļņas izmaksu darbiniekam par darba piespiedu kavējuma laiku vai izpeļņas starpības izmaksu par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu (DLK 220.p. un 226.p. otrā daļa), iestādei, kas izskata strīdu, ir tiesības pieņemt lēmumu par darbiniekam pienākošos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu, bet jautājumā par naudas kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā – ne vairāk kā par 2 gadiem. Savukārt Darba likuma 31.pantsnosaka, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Noilgst arī prasība par atvaļinājuma piešķiršanu.
Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, tad noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.
Līdz ar to, ja darba devējs nenodrošina ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, tam darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā ir jānes risks par kompensācijas izmaksu par visu periodu, par kuru atvaļinājums nav izmantots, atbilstoši DL 31.pantanosacījumiem par prasības noilguma termiņu.
Izlasiet pēdējo Bilanci - tur viss ir smuki aprakstīts!
Smuki jau smuki, bet tikai nevar sapast, ar ko tad viņi nav ar mieru.
Vai tad paši nezina, ka darba devējs un darba ņēmējs nav "vienā svaru kategorijā"?
Vai daudz ir tādu grāmatvežu, kuri reāli izmanto vismaz divas atvaļinājuma nedēļas?
Būtu ar tiesu pastrīdējušies, kas minētos lēmumus taisa...
Uz pasaules ir arī citu profesiju pārstāvji, ne tikai grāmatveži
Un tie visi ļoti regulari iet atvaļinajumos? Un izmanto tos?
Kādā veida tad mēs tiekam pie uzkrātajiem par pieciem - astoņiem gadiem neizmantotajiem atvaļinājumiem?!
Tiekam tā - vadība NELAIŽ atvaļinājumā, tāpēc lai maksā pie atlaišanas.
Tiekam tā - vadība NELAIŽ atvaļinājumā, tāpēc lai maksā pie atlaišanas.
Es arī esmu par to, ka būtu jāmaksā viss periods.BetNELAIŽ ir jāpierāda, ja ir iesniegums uz kura uzrakstīts, ka nepiešķir, tad jau ir labi.Betdzīvē viss notiek savādāk.
Tāpēc DL ir 55.p.2)4.p., kurš būtu jāievēro.IMXO
It kā jūs neesat lietas kursā ka tas notiek dabā (papīrs visu izcieš, bet aiz aivērtām durvīm darbiniekam paskaidros kas un kā)
Закрыть
Краткое описание нарушения
