Lai novērstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa izmantošanu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek maksāts no mikrouzņēmuma apgrozījuma, tad, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, kas nesakrīt ar kalendāra gadu, kurā tika veikta šī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja reģistrācija, tas ar nākošo taksācijas gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu

что-то не поняла...

Я тоже не вижу логики:-O

Ну типа получил авансы, выплатил себе из них зарплату, а оборот показал 0 за весь год.

Только проект.

Спасибо, без расшифровки не понять, что о нас думают

Tāpēc der izlasīt anotāciju.

1) Mikrouzņēmuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) atsevišķas normas netiek viennozīmīgi izprastas un rada problēmas likuma piemērotājiem.

• Problemātiska ir likuma norma par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk –SIA) valdes locekļiem. Likuma redakcija paredz, ka visiem mikrouzņēmuma – SIA, dalībniekiem jābūt mikrouzņēmuma valdes locekļiem. Šāda prasība, ja valdes locekļi nav visi SIA dalībnieki, nav pamatojama, jo normas mērķis bija ierobežot mikrouzņēmumu darbinieku skaitu, lai mikrouzņēmuma darbinieku īpašnieki un valdes locekļu skaits kopā nepārsniegtu 5 cilvēkus. Norma rada problēmas uzņēmumiem, kuros visi dalībnieki nav valdes locekļi.

• Sakarā ar to, ka normatīvajos aktos nav definēts, kas ir „prombūtnē esošs darbinieks”, ir problemātiska minētā termina skaidrošana. Nepieciešams skaidrojums, minot izplatītākos atvaļinājumu un citus prombūtnes veidus.

• Konstatēts, ka atsevišķos gadījumos mikrouzņēmumiem ir prokūristi, taču no likuma neizriet, vai prokūristi ir pieskaitāmi pie mikrouzņēmuma darbiniekiem, tādejādi ietekmējot darbinieku skaitu, vai tie var būt valdē, līdz ar to likumā jānorāda prokūristu statuss mikrozuņēmumā.

• Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta3.punktā ir noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieks ir gan fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, gan mikrouzņēmuma īpašnieks. Mikrouzņēmuma īpašnieks, ar kuru mikrouzņēmumam nav noslēgts darba līgums, par darbu mikrouzņēmumā var izņemt no mikrouzņēmuma naudas līdzekļus savām vajadzībām, kā arī gūt ienākumu no mikrouzņēmuma materiālu vērtību vai pakalpojumu veidā, bet algots darbinieks gūst galvenokārt algu un cita veida ienākumus, pamatojoties uz darba līgumu, kurus aprēķina darba devējs.

Līdz ar to personas, kuras nodarbinātas uz darba līguma pamata, ienākumu saņemšanas veids un mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumu saņemšanas veids var atšķirties, tādēļ šie mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi no mikrouzņēmuma ir nodalāmi no darbinieka ienākumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām mikrouzņēmumā.

2) Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēti vairāki ienākuma veidi, kuriem ir kompensācijas raksturs un kurus ar nodokli neapliek. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vēlas šos ienākumu veidus attiecināt uz mikrouzņēmumu darbinieku ienākumu. Līdz ar to rodas neviennozīmīga likuma normu interpretācija. Likumā nepieciešams precizēt, kādus ienākumu vai kompensāciju veidus neietver ienākumā no mikrouzņēmuma.

3) Tā kā darba devējam dažkārt rodas izdevumi par darbinieku apmācību un izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei, likumā ir jānosaka, vai šādi izdevumi ir attiecināmi uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu.

4) Informatīvajā ziņojumā „Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada1.septembra līdz 2011.gada30.jūnijam” tika norādīti vairāki riski, kas ataino to, ka, neskatoties uz ierobežojumiem attiecībā uz mikrouzņēmumiem, tie tomēr pilnībā neizslēdz iespējas izmantot šo īpašo nodokļa režīmu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tādejādi ir nosakāmi papildu ierobežojumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem.

5) Ņemot vērā likumā noteikto ierobežojumu mikrouzņēmuma darbinieka ienākumam, problēmas šī kritērija ievērošanā var radīt uz Darba likuma pamata izmaksātie atlaišanas pabalsti vai kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu. Tādējādi var veidoties situācija, ka darba devējs, izpildot Darba likuma prasības, pārkāpj likumā noteiktos kritērijus, lai gan pēc būtības darbinieka ienākums nekad līdz darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīdim nav pārsniedzis 500 latus mēnesī.

6) Ar 2012.gadabudžeta paketi ir paredzēts virzīt grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā. Tādējādi, lai nodrošinātu normatīvo aktu saskaņošanu ir nepieciešami arī atbilstoši precizējumi likumā.

7) Mikrouzņēmuma nodoklis un šā nodokļa maksātāja statuss ir ieviests samērā nesen, tādēļ tā efektivitāte un lietderīgums, kā arī mikrouzņēmumā nodarbināto sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas ir vērtējamas ilgstošākā laika periodā, tādēļ likuma praktiskās īstenošanas gaita un rezultāti ir vērtējami katru gadu piecu gadu periodā.

1) Likumprojekts precizē atsevišķu normu piemērošanu, paredzot, ka:

• mikrouzņēmuma darbinieku skaitā iekļaujami arī prokūristi, lai, izmantojot prokūrista pakalpojumus, nevarētu mākslīgi palielināt mikrouznēmumu darbinieku skaitu;

• par mikrouzņēmuma SIA valdes locekļiem var būt tikai mikrouzņēmuma darbinieki (t.i., fiziskas personas, kuras uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists), bet to skaits netiek ierobežots vai noteikts, jo likumā ir ierobežots jau mikrouzņēmuma darbinieku skaits;

• par prombūtnē esošu mikrouzņēmuma darbinieku ir uzskatāma tāda persona, ar kuru mikrouzņēmumam ir darba tiesiskās attiecības, bet kura noteiktu laika periodu nepilda darba pienākumus un par šo periodu nesaņem ienākumu no mikrouzņēmuma, piemēram, persona, kura atrodas mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētajiem vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, kā arī atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas vai slimo un šajā laika periodā saņem slimības pabalstu, kuru neizmaksā darba devējs;

• mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi no mikrouzņēmuma un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes, bet uz darba līguma pamata nodarbināta mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ja mikrouzņēmuma īpašniekam ir darba līgums ar mikrouzņēmumu, tad šādi mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir attiecināmi uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem.

2) Likumprojekts paredz, ka darba devējam, aizpildot mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, tajā kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nav jāuzrāda labums no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu mikrouzņēmumā, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.

Mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka (radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu, arī nav jāuzrāda kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums.

Attiecībā uz mikrouzņēmuma darbinieka komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijām, kuras nav uzskatāmas par mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu mikrozuņēmumā, ir jāievēro Ministru kabineta noteikumos, kas paredz saistībā ar komandējumu vai darba braucienu radušos izdevumu kompensācijas apmēru, noteikto (šobrīd to nosaka Ministru kabineta 2010.gada12.oktobra noteikumi Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”).

Pie mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma nav pieskaitāmas arī tādas kompensācijas izmaksas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,03 latu apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī, un citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

3) Likumprojekts nosaka, ka darba devēja izdevumi par darbinieku apmācību un izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei, aizpildot mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, nav jāattiecina uz darbinieka ienākumu.

4) Lai novērstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa izmantošanu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek maksāts no mikrouzņēmuma apgrozījuma, tad, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, kas nesakrīt ar kalendāra gadu, kurā tika veikta šī mikrouzņēmuma reģistrācija, tas ar nākošo taksācijas gadu zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

5) Likumprojekts paredz, ka, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu pārsniedz 500 latu saistībā ar Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanu vai kompensācijas izmaksu par neizmantoto atvaļinājumu darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba attiecības netiek atjaunotas 6 mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs (500 lati mēnesī) netiek uzskatīts par pārsniegtu un noteiktā nodokļa papildlikme šim mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma pārsniegumam nav jāpiemēro.

6) Lai nodrošinātu likuma darbības izvērtēšanu ilgstošākā periodā, atbilstoši informatīvajā ziņojumā „Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada1.septembra līdz 2011.gada30.jūnijam” norādītajam likumprojekts paredz, ka līdz 2015.gada1.oktobrim Ministru kabinets vērtē šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, un katru gadu līdz 1.oktobrimiesniedz Saeimai ziņojumu par to. Minēto ziņojumu sagatavos un iesniegs Labklājības ministrija.

Projektā ietvertās normas attiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju statusu ieguvušiem un uz šo statusu pretendējošiem saimnieciskās darbības veicējiem fiziskām personām (individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs), individuālajiem uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kā arī uz mikrouzņēmumu darbiniekiem, īpašniekiem un prokūristiem.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas uz 2011.gada31.oktobri bija reģistrēti 15 487 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Savukārt vidēji katram mikrouzņēmumam bijuši 2 mikrouzņēmuma darbinieki.