185. prim panta 2 daļa....tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 % apmērā no pārskata gada tīrās peļņas. Manupāt, formulējums, tā ne visai, jo sadale tomēr parādās tikai 2. gada pārskatā.

Nav ne vainas formulējumam. Kā tad Jūs piedāvājat formulēt?
Kā Jūs lēmumā formulējat tekstu, kad nolemjat peļņu sadalīt dividendēs un izmaksāt? Lēmumu sastāda parasti jau nākošā gadā- periodā līdz, kuram jāiesniedz gada pārskats. Jūs taču nerakstāt lēmumā: Nolemju iepriekšējā gada tīro peļņu sadalīt dividendēs. Droši vien rakstāt: Nolemju pārskata gada peļņu sadalīt dividendēs, jo runa taču iet par noteikto pārskatu, un šī pārskata gads ir 2011.gadsnevis tas, kurā datumā raksta lēmumu.
Domāju putra galvā būtu vēl lielāka, ja likumā formulējums skanētu "pārskata gada " vārdu vietā "iepriekšējā parskata gada".

labi, labi, nestrīdēšos, šobrīd nav laika nodarboties ar formulēšanu, tomēr, nezin kāpēc par šo ir ļoti daudziem jautājumi, īpaši pirmajā gadā.

varbūt , jāizmet tas- " katru gadu "

Вот как раз плательщики микроналога обязаны подавать годовой отчет за неполный год, а простые СИА, по желанию.

Tieši "katru gadu" izmest nu nekādi nevar- jo mazkapitāla SIA ir jāatskaita 25% rezervēs KATRU gadu nevis katru otro gadu līdz tiek sasniegts pamatkapitāls noteiktajā minimālajā 2000 latu apmērā.

Nu nezinu - katru gadu , tomēr nozīmē " katru gadu" . Agrāk peļņas sadali parādīja tekošā gada pārskatā un pēc likuma formulējuma arī šajā gadījumā tā var saprast.

Nekad peļņas sadale nav parādīta tekošajā gadā. Peļņu sadala nākošajā gadā ar dalībnieka lēmumu vai dalībnieku sapulces lēmumu.

Kopš 1998.pārskata gada bilances reformāciju var un vajag atspoguļot jaunā gada tekošajā uzskaitē pēc Gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā, tas ir, praktiski nākamā gada 1.maijā.

"Bilances reformācija" ir termins, kurš nozīmē virkni pārveidojumu, kas tiek veikti ar atlikumiem uzņēmuma bilances kontos pēc Gada pārskata sastādīšanas, pārbaudes, apstiprināšanas un iesniegšanas. Vienam pārskata gadam šī procedūra tiek veikta tikai vienu reizi. Līdz 1995. gadam šī procedūra tika izpildīta un atspoguļota tekošajā uzskaitē jaunā gada 1. janvārī plkst. 00.00. Laika periodā no 1995. līdz 1997. gadam šo procedūru varēja atspoguļot tekošajā uzskaitē kā pārskata gada 31. decembrī, tā arī jau jaunajā gadā.

Nekad nesaki nekad Tomēr vēl kaut ko atceros

Tiešām skaidrojuma nav nekur.
1.variants,ja rezervi veido pārskata gadā.Grāmato D8.. K 33.. P/z aprēķinā iekļauj tajā rindā,kur kādreiz lika atlikto nodokli (aiz UIEN). Bilancē attiecīgi pašu kapitāla sastāvā.
2.variants ja rezervi veido nākošajā gadā veicot bilances reformāciju.Taču šeit ir viens ''bet''- rezerves veidošanu nenosaka dalībnieku gribēšana vai negribēšana- to nosaka Komerclikums un tas ir obligāts pasākums.Tātad sapulce nemaz nevar rīkoties citādi, kā obligāti veidot rezerves,tad kapēc jāgaida nākošais gads?
Un vēl, nekur nav rakstīts,ka uz UR jāiet katru gadu (ir teikts,ka jāveido rezerves).Tad jau var krāt un kad ir vajadzīgais apmērs,tad iet uz UR un palielināt kapitālu. Par 10% nebūtu tik pārliecināta- dalībnieks iegūst daļas ,t.i. SIA ''uzdāvina'' kapitāla daļas.Kāds būs aprēķins no kaitāla pieauguma tās atsavinot,cik liela būs fiziskas personas iegādes vērtība?

Piekrītu, ka , vadoties pēc komerclikuma, ir jāveido rezerve pārskata gadā. Arī agrāk, kad bija jāveido SIA obligātās rezerves, to darīja pārsata gada bilancē. Protams, ka nav jāpalielina pamatkapitāls katru gadu. Bet nodokli no kapitāla pieauguma maksā, pārdodot daļas, tas noteikts likumā : Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Iegādes vērtība būs PK apjomā, pārdošanas kāda no būs.

Par 10% nodokli nedomāju par kapitāla pieauguma nodokli,bet IEIEN likuma izpratnē par dāvanu no juridiskas personas. Lai arī tā būtu viena dalībnieka SIA, tomēr tie ir divi juridiski subjekti.
IEIEN 8. pants. Gada apliekamā ienākuma avoti:...3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti: ...
9) no komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem saņemtie dāvinājumi, kā arī no fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicējas — saņemtie dāvinājumi, ko izmaksājusi fiziskā persona saimnieciskās darbības ietvaros. SIA ''dāvina'' kapitāla daļas, jo cita lieta, ja tās pirktu par fiziskas personas naudas līdzekļiem. Protams,ceru ka VIDs neiedomāsies, kā pie mums parasti ir, ar atpakaļejošu datumu ko tādu pasludināt.

Nu tie gan manuprāt ir murgi.Kastad tā par dāvanu, Peļņa ir radusies no mana iegulditā 1 Ls. Un rezerves un PK arī. Varēju izņemt dividendēs, tad rastos IIN. Bet kad savu peļņu novirzu PK tā nav nekāda dāvana.Kad pārdošu savas kapitāldaļas tad arī būs redzams mans ieguldījums 2000 vai kāds cits cipars.

Peļņa skaitās ja tā var teikt SIA dibinātāja īpašums nevis kāda cita dāvana.

Pamatkapitāla palielināšana, veidojot rezerves no peļņas NAV nekāda dāvana! Kur Jūs to rāvāt? 10% IIn būtu jāmaksā, ja izmaksātu dividendē, bet par cik neizmaksā, tad neaprēķina arī nodokli.

Cleo! Nav nozīmes vai es saņemu dāvanu no sava SIA vai man uzdāvina krusttēvs sava SIA kapitāla daļas.Šeit rodas risks sajaukt savu ''kabatu'' ar SIA ''kabatu''.Arī visus līgumus (nomas, darba aizdevuma) dalībnieks fiziska persona slēdz ar sevi kā SIA valdes locekli.

Tā ir pavisam cita opera. Sākuma jautājums bija vai jāmaksā ir IIn no peļņas daļas, ko novirza rezervei pamatkapitāla palielināšanai. Te pilnīgi nekāda sakara nav ar "kabatas" jaukšanu.