Izlasīju kādu laiku atpakaļ. Var būt kādam noderēs.
[10] Tiesa vērtē, vai V.S. izsniegtie pieteicējai skaidrās naudas līdzekļi saskaņā ar
aizņēmuma līgumiem ir uzskatāmi par vienu darījumu, kas veikts vairākās operācijās.
[10.1] Pieteicēja norāda, ka par V.S. aizdoto naudu 2010.gadaaprīlī, martā un
februārī ir noformēti pieci dažādi aizņēmuma līgumi.
Tiesa, izvērtējot minēto argumentu, atzīst to par pamatotu turpmāk norādīto
apsvērumu dēļ.
[10.2] Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantuar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma
daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā
daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizdevuma līgums ir reāllīgums, tādēļ
līguma noslēgšanas būtiska sastāvdaļa ir naudas vai atvietojamas lietas nodošana
īpašumā. Līgumā ir noteiktas līguma būtiskās sastāvdaļas, t.i. aizdevuma apmērs,
norēķinu kārtība un pušu savstarpējie pienākumi un atbildība. Civillikuma 1943.pants
noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš
saņēmis.
No iepriekš minētā secināms, ka aizdevuma līguma galvenā būtiskā sastāvdaļa ir
naudas summa, kuru aizdevējs aizdod aizņēmējam.
No aizņēmuma līgumiem (sk. šā sprieduma 8.4 un 8.5.punktu) konstatējams, ka
katrā reizē notikusi pieteicējas un V.S. vienošanās par noteiktas naudas summas
aizdošanu. Tas nozīmē, ka pieteicējai kā aizņēmējam būs jāatdod V.S. tāda pati summa
saskaņā ar konkrētu aizdevuma līgumu. Proti, pieteicējai nebūs pienākums, pamatojoties,
piemēram, uz aizdevuma līgumu Nr.1, atdot V.S. visas citas summas, kuras pieteicēja no
V.S. saņēmusi kā aizņēmumu, bet gan katrā konkrētajā līgumā norādīto naudas summu.
Tiesa lietā nekonstatē tādus pierādījumus, kas dotu pamatu secinājuma
izdarīšanai, ka starp pieteicēju un V.S. tika noslēgts viens darījums par visu aizņēmuma
līgumu kopsummu. Tas apstāklis, ka visos līgumos ir vienādas būtiskās sastāvdaļas, t.i.,
līguma dalībnieki, priekšmets – naudas lī
