Savukārt, manuprāt, visām trim pusēm ir katrai sava taisnība.
Piekrītu (ar sakostiem zobiem) 🙂 viedoklim - ja tas ir izņēmuma gadījums (ja pirkumi tiek veikti vienu reizi ceturksnī vai vēl retāk), var iztikt bez Avansa norēķina.
Tas, protams, nav pretrunā ar likumu.
Taču, ņemot vērā, ka esmu 1.konservatīvs; 2.noteiktas kārtības piekritējs, vairāk sliecos atbalstīt tos grāmatvežus, kuri grāmatvedību tomēr kārto saskaņā ar vispārpieņemto kārtību - pirkumi skaidrā naudā vai ar norēķinu karti, ja tos veic norēķinu persona (citādi nosaukumi vēl nav izdomāti), grāmatvedības reģistros iekļaujami, pamatojoties uz Avansa norēķinu, kam pievienoti attaisnojuma dokumenti.
Katrā ziņā es daru tā, un ne citādi.
Arī darba alga, ja tā tiek izmaksāta skaidrā naudā no kases (algas saņēmēji parakst'\as algu sarakstā), un ja to dara tieši kasieris, manā gadījumā vienalga grāmatvedībā tiek uzskaitīta, pamatojoties uz Avansa norēķinu, kam pievienots algu saraksts.
MVVNACFDV