Ko var skaldīt matus par tādiem sīkumiem. Ir latviski runājošie un krieviski runājošie, katrai valodai savas īpatnības. Vai kāds nesaprot, ja pasaka - ienākošais dokuments. Palasiet PVN likumu - tur piegādes dokuments - un tad domā, vai tas ir domāts - man piegādāts vai es esmu piegādājis. Uz kuru deklarācijas rindu tad šis piegādes dokuments attiecas? Kad būs ieviesti nākotnes datori, kas paši sapratīs skaitļus no dokumentu kaudzēm salikt gada pārskata pareizajās ailēs un grāmatvežus piespiedu kārtā pārkvalificēs par dažādu valodu skolotājiem - tad varēsim filosofēt, ir dokumentam kājas vai nav. A varbūt tad vairs dokumentu vispār nebūs - būs tikai faili...

Manuprāt arī pareizāk saņemtie un nosūtītie

Ja par pavadzīmēm, tad jau parasti saka>iepirkšanas vai ienākošā,izejošā vai pārdošanas.

Lai būtu pavisam jautri, man viens no klientiem "ienākošos un izejošos" rēķinus uztver pavisam otrādi nekā es. Izejošie rēķini viņam skaitās tie, par kuriem nauda "iziet" un ienākošie - tie, par kuriem nauda "ienāks".

Strandex! Es te nemaz nerakstītu par tādiem sīkumiem, ja man šī gramatvede nebūtu aizrādijusi to. Man vienkārši palika interesanti, vai tiešām viņai ir taisnība, vai nē.

Es jau nestrīdos, neņemiet mani ļaunā, vienkārši publiski padomāju, kā būtu, ja būtu.. . Galvenais, ka saprotam un nepārprotam, kādu informāciju attiecīgais papīra gabals mums sniedz (bez rokām, bet tomēr sniedz - jā, cik tālu tā var aizdomāties)

Sarunvaloda nav tas pats, kas literārā valoda un tas ir jāspēj nošķirt! To jebkurš valodnieks atzīst!
Tieši tāpēc mums ir "ienākošie" un "izejošie" dokumenti, tieši tāpēc mēs tomēr "stādām" rēķinus.

Pareizi gan ir - saņemtie dokumenti un nosūtītie dokumenti.
Ienākošie, izejošie - tas ir tulkojums no krievu valodas.

No Latviešu valodas vārdnīcas:
ienākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu, nepārej.
1. Nākot ievirzīties (kur). I. istabā. I. pa durvīm, vārtiem. Aicināt apmeklētāju i. I. no āra.
2. Ierasties, lai apmestos, dzīvotu. Mēs tikai nesen ienācām šajā dzīvoklī. I. pilsētā no laukiem. Vilki ienākuši šeit no lielajiem mežiem. Zemē ir ienācis ienaidnieka karaspēks.
2.Pienākt (par transportlīdzekļiem). 3. pers. Vilciens ienāk stacijā. Kuģis ienāk ostā.
4. Ieplūst. 3. pers. Telpā ienāk svaigs gaiss. Pa logu ienāk gaisma.
5. Tikt iesniegtam, dabūtam, ieņemtam. 3. pers. Ienācis priekšlikums. Ienākusi sūdzība. Bibliotēkā ienākušas jaunas grāmatas. Par tādu darbu ienāk liela nauda.
6. Sākt darboties (kādā nozarē); iegūt nozīmīgumu (kāda dzīvē). Rakstnieks ienāca literatūrā gadsimta sākumā. Mākslā ienācis jauns talants. I. kāda dzīvē.
7. Rasties, izraisīties. 3. pers.; pārn. Mājā ienākušas bēdas, sēras. Viņa dzīvē ienāca prieks, laime.
Frazeoloģismi:
I. prātā -- tikt iedomātam, atminētam. Man ienāca prātā doma. Neienāk prātā pareizais atminējums.

Tā ka ienākt var arī tas, kam nav kāju - gaisma, nauda, doma utt. Tādēļ man nav ļoti lielu aizspriedumu pret "ienākošajiem rēķiniem" vai "ienākošajām summām".

OK! Visiem PALDIES par atbildēm!

Tas ir tāpat kā ar "stāv" - stāv arī āboli uz galda bez kājām
Guļ konfektes šķīvī....
Virkne vārdu

No veciem laikiem:
- kā klājas?
- ar deķiem

Un vēl jau arī:
- Kā sviežas?
- Ar akmeni.

Uz galda ir (atrodas) āboli - nestāv un neguļ, arī nesēž.
Tas pats attiecībā uz konfektēm.

Kā klājas?
- Ar segām un palagiem.

Uz galda ir 2 konfektes.
Es Jums atļauju paņemt vidējo.

Как грамотно сказать по-латышски: мне надо было бы платить каждый месяц в течении года XX.евро.
Спасибо за помощь.

Gada laikā katru mēnesi man vajadzētu maksāt 100 eiro.

Коллеги, помогите пожалуйста!
Пришёл документ от литовцев, кредитный счёт, называется "kreditinis", а на нём красный штампик: NEKRAUTI. Не нравится он мне, а что означает, не знаю. Гугль его переводит как "не сливать". А на самом деле?

Nepiegādāts - neiekrauts.

Paldies, Aivar!