Нет, хозяин не причем.
Tieši pretēji - saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas attiecīgajiem nosacījumiem, "saimnieks" jeb uzņēmuma īpašnieks, vai jebkura cita attiecīgi pilnvarota uzņēmuma vadības atbildīgā amatpersona, ir juridiski / faktiski atbildīgs par absolūti VISU, kas notiek uzņēmumā. Atšķirībā no darba ņēmēja, kura atbildība u.c. likumīgās tiesības / pienākumi ir precīzi reglamentēta attiecīgajos NA ( t.sk., a'priori DL, kā arī KomL u.c. attiecīgā "speciālā" normatīvā reglamentācija, ieskatot akcizēto preču aprites NA ). Kas, savukārt, šādā izpratnē - saistībā ar akcizēto preču apriti u.c. uzņēmējdarbības realizāciju, jebkādā izpratnē / izpausmē - neparedz jebkādu DŅ juridiskās / faktiskās atbildības kompetenci.
...продавца жалко.
Par ko būtu jāizjūt līdzjūtība attiecībā pret pādevēju? Ja nu vienīgi - pārdevējs vienlaikus ir arī uzņēmuma īpašnieks vai attiecīgi pilnvarota amatpersona (skat. iepriekš). Pretējā gadījumā - tieši pārdevējam ( kā DŅ ) nekas nedraud, absolūti. Ne juridiski, ne arī faktiski. Nu, vismaz, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Kas, cita starpā, pietiekami efektīvi aizstāv DŅ likumīgās tiesības arī pret "bosinga" izpausmēm un taml. prettiesiskās situācijās.
Un, pat tādā gadījumā, ja pārdevējs (DŅ) būtu parakstījis jebkādas DL iekļautas neadekvātas atbildības saistības, DD pienākums ir pierādīt to, ka:
1) šādi DL nosacījumi nav pretrunā ar DTA reglamentējošo NA attiecīgajiem nosacījumiem;
2) DD ir veicis 100% VISAS likumdošanā definētās lēmumu pieņemšanas / rīcības / atbildības funkcijas, kas norādītas DL,
t.sk un īpaši jau DL 23. nodaļā.
P.S. Iespējamajiem interesentiem - skat. arī diskusjas par DTA tēmu šajā w-resursā:
http://www.manastiesibas.lv/pun/viewforum.php?id=6
.