Ja pareizi saprotu, jautājuma autore ir grāmatvede.
Grāmatvedes viedoklis skaidrs - izdarīt visu maksimāli pareizi, tā - lai uzņēmumam nerastos problēmas vēlāk.
Savukārt - uzņēmuma īpašnieks domā citādi - ne pirmais, ne pēdējais. Jo uzņēmuma vadītāji parasti domā citādi - grāmatveži parasti viņiem traucē strādāt. sevišķi - zinoši grāmatveži.
Tagad grāmatvede ir dilemmas priekšā - mēģināt tomēr visu izdarīt pareizi, vai tomēr klausīt, ko saka uzņēmuma vadītājs.
Es šajā gadījumā rīkotos šādi - uzrakstītu savus iebildumus rakstiski uzņēmuma vadītājam un lūgtu viņa rakstisku rezolūciju naudas pārskaitīšanai - kaut vai uz "Abesīniju", Svētajam Pēterim vai tml.
Jāatceras - naudas īpašnieks un naudas darījumu rīkotājs tomēr ir uzņēmuma vadītājs, nevis grāmatvedis.
Es grāmatvedi šajā gadījumā ļoti labi saprotu, taču... nauda nepieder grāmatvedim.
Ja jāatbild pēc būtības - es arī šādās afērās kā grāmatvedis neiesaistītos.
Katrā ziņā pieprasītu vismaz Līgumu, nevis mutiski izteiktu norādījumu, kā rīkoties.
Acīmredzot, naudas pārskaitījumi ir grāmatvedes ziņā, tāpēc arī grāmatvede jūtas atbildīga un meklē pareizāko risinājumu.
VID bankas kontus klasiskā veidā neslēdz (to dara banka), taču uzliek inkasso, arestē utt. Rezultāts jau ir viens un tas pats.