Вот нашла расяснение .
Так что получается что надо в России регистрировать представительство ? и платить там налоги
Praksē galvenie kritēriji, pēc kuriem tiek noteikts, vai uzņēmumam otrā valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība, ir:
1.noslēgtie līgumi ar ārvalsts klientiem. Ja, piemēram, Latvijas komersants ir noslēdzis būvniecības līgumu ar ārvalsts pasūtītāju uz laika periodu, kas pārsniedz 6 mēnešus, tiks uzskatīts, ka šim komersantam ir pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī. Mākslīga viena projekta sadalīšana un vairāku līgumu noslēgšana uz īsākiem termiņiem vai darbu sadalīšana pa posmiem, lai gan kopumā tie veido vienu būvniecības projektu, nav korekta, un pastāvīgās pārstāvniecības risks tādējādi netiks novērst. Tomēr, ja līgumi tiek slēgti ar dažādiem klientiem vai pēc ekonomiskās būtības par dažādiem projektiem vai atsevišķu darbu veikšanu dažādos projektos, tad katrs šādi noslēgtais līgums tiks uzskatīts par atsevišķu projektu, un termiņš tiks uzskaitīts no jauna;
2.vai komersanta izmantotā darbaspēka darbam ārvalstī ir palīgdarbības raksturs. Tā, piemēram, ja komersanta darbinieki ārvalstī veic tikai sākotnējās izpētes darbus vai to darbībai ārvalstī ir vienīgi palīgdarbības raksturs jeb atbalsta funkcija (piem., preču noliktava, no kuras tiek piegādātas preces ārvalsts klientiem, bet faktiski klientu piesaiste un līgumu noslēgšana ar ārvalsts klientiem tiek veikta komersanta mītnes zemē), netiks uzskatīts, ka šādam komersantam otrā valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība;
3.komersanta darbinieka vai piesaistītā darbaspēka, kas nav uzskatāms par neatkarīgu aģentu vai neatkarīgu profesionālu darba veicēju, konsultantu, pilnvaras ir tādas, kas nodrošina, ka tā darbība ārvalstī, izmantojot tajā esošu fiksētu bāzi, ir uzskatāma par šī komersanta pārstāvību ārvalstī. Piemēram, un it īpaši, pilnvaras parakstīt līgumus uzņēmuma vārdā ar klientiem vai veikt sarunas par līgumu noslēgšanu, lai sagatavotu līgumus tikai formālai tā apstiprināšanai no paraksttiesīgās person
