Nekā personīga. Jūs taču sapratāt salīdzinājumu?

Es, dienžēl, neesmu tik advancēts, lai saprastu.
Atvainošanās!

Piedodiet man, ka neveikls salīdzinājums.

Es Jums PIEDODU!
Nav jau žēl tās vienas piedošanas.
Lai arī tās jau iet uz beigām,,, bet priekš Jums vēl sanāca.

Nu tā nu gan gluži nav.

Anda, ir jau gan, diemžēl.
Arī airBaltic lidojumos pat krāna ūdeni nevar dabūt padzerties, ja nesamaksāsi kā minimums 5 EUR.

Piemēram, Lufthansa-i lidojums RIX-FRA-RIX ir lētāks, pie kam vēl iedod bulciņu, tēju, kafiju, sulu, arī ūdeni padzerties.
Es neuzstāju uz to, ka man obligāti lidojuma laikā būtu jāpierijas (agrāk gan lidmašīnās deva silto, arī vīna glāzi ielēja), taču - ja pat ūdeni nevar dabūt padzerties, tas ir pazemojoši.
Tāpēc neizvēlos ne raini ne baltiku.

Nedod vairs pat vīnu Lufthansa? Žēl gan, es tikai vīna dēļ lidotu.

Tad ar turkiem jālido. Viņi baro kā uz kaušanu

Sēžu darbā, nolēmu uzzīmēt sev ūsas.
Uzzīmēju.
Kolēģes sievietes (ar uzzīmētām uzacīm) nosauca mani par duraku.
Ak Dievs, kur gan ir loģika.

Sievietēm - sieviešu loģika.
Kas te ko nesaprast.

Taisnība.
Neesmu vēl lidojis.
Tāpēc dzīvs.

http://nra.lv/viedokli/peteris-apinis/142717-ja-valsts-nemaksa-par-mediku-apmacibu-pasiem-iedzivotajiem-bus-dargi-jamaksa-par-savu-arstniecibu.htm
(c) www.nra.lv

Nebrīnieties, kāpēc šo rakstu ievietoju sadaļā "Anekdotes".
Visa šī valsts ar uzblīdušiem purniem priekšgalā ir viena vienīga anekdote.

http://nra.lv/latvija/riga/143058-gerhards-incidenta-bridi-bijis-0-41-promiles-reibuma.htm

– Tēti, nopērc man Samsung galaxy S5..
– Un burvju vārdiņš kur palika?
– Linda…
– Linda? Ko tas nozīmē?
– Tā sauc tavu mīļāko…
– Tad jau tev laikam arī maciņu telefonam vajadzēs?….

Dzīvoja reiz dvīņi Džons un Džeks. Džonam nomira sieva, bet Džekam tajā pašā laikā nogrima laiva. Līdzjūtīgā kaimiņiene Donna satika Džeku un, noturējusi viņu par Džonu, izteica līdzjūtību sakarā ar lielo zaudējumu. Džeks atteica:
– Ak, nav jau tik traki, es pat priecājos, ka tiku no tā grausta vaļā. Viņa bija galīgi izrūsējusi. Dibens sačokurojies un smirdēja pēc beigtām zivīm. Visu laiku tecēja un čīkstēja, bija grūti viņu noturēt taisni, un tas caurums priekšā kļuva lielāks ar katru reizi, kad viņu lietoju. Bet tad tie četri asie puiši viņu no manis aizņēmās uz nedēļas nogali, un tas veco piebeidza. Es brīdināju, ka liela prieka no viņas nebūs, bet šie nelikās mierā. Puiši mēģināja tikt viņā iekšā visi reizē, un, kamēr izmēģināja visādos stāvokļos, mana večiņa pārlūza vidū pušu...

Puķu pārdevēja uzrunā jaunu cilvēku:
– Jaunskungs, nopērciet savai dāmai rozes! Tās runās jūsu vietā!
Jauneklis pārskaita melnās kapeikas:
– Labi, dodiet vienu! Neesmu pārāk runīgs!

Kā rodas sastrēgumi? Blondīne (sama buhgalter) apstājas pie zīmes "Stop" un gaida zīmi "Start".

Mežā blakus aug mušmire un beka. Nāk sēņotājs. Mušmire:
– Tūlīt kāds ar nazīti pa rīklīti dabūs!
Beka:
– Tūlīt kāds ar zābaku pa purnu dabūs!

Izklausās pēc baisas dzīves īstenības

Diriģentu zelta frāzes

– Līdz kaunam atlikuši trīs mēģinājumi!
– Fagoti vēl nav paņēmuši mutē, bet tromboni jau beiguši!
– Cilvēkus, kuri spēlē aplam, jāsēdina cietumā tāpat kā naudas viltotājus!
– Un ja kāds nospēlēja aplam, pats galvenais – savlaicīgi pārmetoši paraudzīties uz kaimiņu.
– Ja jūs vēlreiz tā nospēlēsiet pirmo ciparu, es jūs visus pēc kārtas nogalināšu, aprakšu, atsēdēšu un pēc tam savākšu jaunu orķestri!
– Es tūdaļ pateikšu jums, kādas te notis – jūs būsiet ļoti pārsteigti!
– Šostakovičam ir daudz notis un tās visu laiku mainās.
– Nots zem punktiņa norāda, ka ar to kaut kas ir jādara.
– Te jums nav simfoniskais orķestris – pūlī nenoslēpsies, jāspēlē tīri!
– Čigānu jautrību aptumšo neizpildāmas trombonu pasāžas.
– Otrais trombon – es jums novēlu, lai jūsu bērēs tā spēlē!
– Jāspēlē tā, it kā jūs būtu nedaudz iedzēruši un nekur nesteidzaties.
– Izliecieties ka esat mūziķi, nevis vienkārši stulbeņi ar dzelzs gabaliem!
– “Uz astoņi” – tas ir tas pats temps, ,tikai divas reizes ātrāk!
– Alti, kur jūs lienat? Un ja vēl kaut kā pieklājīgi, bet te – fa diēzs!
– Sieviešu koris! Dziediet reizē ar savām smadzenēm!
– Alti! Ļaujiet reiz izpausties savam talantam!
– Sakiet lūdzu, jūs tagad tā spēlējat pēc konservatorijas? Es rīt pat došos turp, nožņaugšu rektoru un pieprasīšu, lai jums atņem diplomu!
– Fagot, atvainojiet – ar kuru vietu jūs izdvesāt šīs skaņas?
– Mēģiniet pūst ārā! Man tāds iespaids, ka mūzikas skolā jums nav paskaidrojuši, kāds ir gaisa plūsmas virziens munštukā!
– Par tādu solo es būtu gatavs jūs noskūpstīt, žēl ka sēžat tik tālu! Rīt desmitos no rīta gaidu jūs savā kabinetā!
– Jums, mīlulīt, ir tāda sejas izteiksme, it kā, izņemot čellu, jums kājstarpē nekā cita dzīvē nav bijis!
– Vai jums nav bail nākt uz otro nodaļu? Sakiet paldies, ka konservatoriju apmeklē inteliģence; proletārieši būtu piecēlušies no savām vietām un sadevuši jums pa purnu par tādu spēli!
– Es zinu, ka jūs

– Es zinu, ka jūs visi mani ienīstiet. Tagad padomājiet, kā pret jums būtu jāizturas man?
– Es izbeidzu jebkādas ceremonijas un kopš šodienas es sākšu jūs mācīt mīlēt ja ne mani, tad vismaz mūziku!
– Saksofona vietā jums vajadzētu ņemt motorzāģi. Skaņas tās pašas, bet naudas vairāk!
– Kad pārnāksiet mājās, nododiet savai sievai manu līdzjūtību. Kā iespējams gulēt ar tik neritmisku cilvēku?
– Es apsolu jūs iekārtot darbā pazemes pārejā un personiski vienošos ar
mentiem un bandītiem, lai tie jūs neaiztiek. Bet par garāmgājējiem es negalvoju.
– Pēc katra šitāda koncerta jums jāiet uz baznīcu un jāizsūdz grēki! Un neaizmirstiet ziedot dievnamam