Par tirgus cenu.

Ir vajadzīgs novērtētājs vai kā notiek tirgus cenas noteikšana? Un kā ir, ja pārdod ar uzņēmumu nesaistītai personai?

Mazvērtīgo inventāru jau parasti noraksta uzreiz uz izdevumiem, uzrakstiet aktu un miers.
Novērtēt var paši, skatoties līdzīgus PL. Ja nesaistītai personai, tad laikam var iztikt bez tirgus cenas.

Uz kāda pamata, lai noraksta mazvērtīgo inventāru, ja ir pagājuši tikai 5 mēneši kopš pirkšanas?
Sanāk ir jānomaksā peļņas nodoklis no pārdotās summas, pvn un viss?

Ja tas tiešām ir mazvērtīgais inventārs, nav liela bēda.
Nopirkāt - uz 7, pārdodat - uz 6.
Protams, nevajadzētu nopirkt par 10, bet pārdot par 1.
PL es ieteiktu vispirms pārkvalificēt par preci, ja tas nopirkts tikai šogad.
Citādi gada beigās atkal jautāsiet n reizes par nolietojumiem.

Mazvērtīgajam inventāram arī jāskatās tirgus cena vai kā? PL nav nopirkts šogad, bet pirms kādiem 2 gadiem. Un kas ar peļņas palielināšanu UIN deklarācijā - tas attiecas uz PL vai arī uz mazvērtīgo inventāru? Un kas notiek ar priekšnodokli, kas ir saņemts par PL un Mazvērtīgo inventāru?

Skatieties savu metodiku. Pamats ir tāds, ka drīkstēja MI norakstīt uzreiz.
Tāds peļņas nodoklis nav, ir UIN.

Pēc metodikas man viņi bija/ir jāliek uz MI, nopirkti gada beigās, GP taču arī nodots.

Nodokļa rēķinā par realizāciju tiks aprēķināts PVN no vērtības, par kādu tas ticis pārdots.
Ja tiek pārdots savam darbiniekam par zemāku cenu nekā tirgus vērtība, tas var tikt traktēts kā labuma guvums konkrētajam darbiniekam, tad būs attiecīgi nodokļi.

Principā ja pārdod par tādu summu kā ir iegādāts, tad vajadzētu visam būt ok?! Jo ir pirkts uz atlaidēm un iespējams tā summa pat figurē kaut kur nedaudz lielāka.

Nu, ja visus ''zīmuļus, pildspalvas'' bija jāliek uz MI, tad pārdodiet, kur problēma.

Bet ja metodikā to atrunā, tad drīkst mazvērtīgos norakstīt kaut vai vairākas reizes gadā?!

Par mazvērtīgo inventāru
Esmu sastapies ar 3 metodēm:
1. Nopērk, ņem uzskaitē 1-jā kontu grupā, amortizē tāpat kā PL. Vai rēķina nolietojumu nodokļiem - nezinu, bet laikam jau jā.
2. Nopērk, 50% attiecina uz izdevumiem uzreiz, 50% - 1-jā kontu grupā bez kustības, kamēr nolietojas un noraksta. Pie norakstīšanas - šie 50% uz izdevumiem. Šis par tāds padomju laika variants.
3. Mūsdienīgais, visvairāk izplatītais - nopērk, uzreiz attiecina uz izdevumiem visu summu. Uzskaiti kārto atsevišķi, ja uzņēmums ir vismaz vidējs, nevis sastāv no 1 cilvēka, un inventāra saraksts - 1 galds, 1 krēsls un viss.
Pie 3-ās metodes vēl dažkārt piekopj šādu: nopērk, noraksta uz izdevumiem, bet vienlaicīgi arī iegrāmato debetā iegādes vērtību un kredītā arī 100% nolietojumu - lai būtu piefiksēta inventāra summa uzņēmumā. Un norakstīšanas gadījumā tad izslēdz abas summas. Bilancē jau tāpat neparādās, jo abas summas vienmēr ir vienādas.

Par pārdošanu gan es, gan Japaina Jums jau atbildēja.

Arī PL varat pārdot kā PL, ja nopirkts agrāk.
Kontu plānā ir konts "Ieņēmumi no PL pārdošanas". Parasti pārdod vismaz par atlikušo vērtību, lai nerastos zaudējumi. Nolietojuma aprēķināšana (finansu un nodokļiem) - tas jau ir cits temats.

No peļņas uz UIN gan sen laiks bija pāriet.
Jo peļņa un apliekamais ienākums - tās arī ir 2 dažādas lietas.

Lielais paldies Aivar Uzņēmumā ir 1 cilvēks, tātad var norakstīt un nav jāveido inventāra saraksts obligāti, cik sapratu?!

Pareizā atbilde ir un paliek - tā, kā rakstīts Jūsu uzņēmuma Metodikā.
Es tikai pafilozofēju par to, kā dzīvē notiek. Man tā dzīve par vienu dienu garāka kā dažam labam citam.
Neesmu es ne atļāvējs, ne aizliedzējs.

MI uzskaitē pieturos pie principa, ja MI ir vērtībā virs 50 eiro, tad norakstu pa mēnešiem 12 mēnešu periodā ar nosacījumu, ka, ja "nobeidzas" ātrāk, tad noraksta ātrāk
Tad arī pārdot nav problēmu - pārdod par MI atlikušo vērtību.
Piemēram, darba apģērbu, as izsniegts darbiniekam, arī kā MI uzskaitu un gada laikā norakstu vai ātrāk, ja metodika pieļauj. Tur visādi aizsargcimdi un aizsargapavi lielu naudu maksā.

Kādreiz tas saucās mīkstais inventārs.