Pārlasīju agrākus foruma ierakstus kā arī valsts arhīva mājaslapā pieejamo informāciju, bet tā arī līdz galam neguvu pārliecību, ka visu saprotu pareizi.
Precizējumam - runa ir par parasta SIA (kuram nav nekāda sakara ar valsts institūcijām) dokumentiem.
Vai pareizi saprotu, ka:
1) lietu nomeklatūra nav obligāta, bet ir vēlama, lai uzņēmumam pašam būtu skaidrs, ko un cik ilgi glabā;
2) lietu nomenklatūra nav jāsaskaņo ar valsts arhīvu;
3) ilglaicīgi glabājamie dokumenti, kas pēc uzņēmuma darbības beigām nododami valsts arhīvā ir:
a) darba līgumi un to grozījumi (vai citi dokumenti, kas pamato pieņemšanu un atbrīvošanu);
b) algas aprēķinu pārskats (vai personu konti, vai cits dokuments, kurā redzams katra darbinieka atalgojums pa mēnešiem);
4) pārējie dokumenti ir īslaicīgi glabājami (5 - 10 gadi, atbilstoši dažādiem normatīvajiem aktiem);
5) īslaicīgi glabājamo dokumentu iznīcināšana pēc glabāšanas termiņa beigām nav jāsaskaņo ar valsts arhīvu (vai ir jāsastāda akts, ja ir - cik ilgi tas glabājams? :))
Labprāt dzirdētu jūsu komentārus un pieredzi ar šo.
Precizējumam - runa ir par parasta SIA (kuram nav nekāda sakara ar valsts institūcijām) dokumentiem.
Vai pareizi saprotu, ka:
1) lietu nomeklatūra nav obligāta, bet ir vēlama, lai uzņēmumam pašam būtu skaidrs, ko un cik ilgi glabā;
2) lietu nomenklatūra nav jāsaskaņo ar valsts arhīvu;
3) ilglaicīgi glabājamie dokumenti, kas pēc uzņēmuma darbības beigām nododami valsts arhīvā ir:
a) darba līgumi un to grozījumi (vai citi dokumenti, kas pamato pieņemšanu un atbrīvošanu);
b) algas aprēķinu pārskats (vai personu konti, vai cits dokuments, kurā redzams katra darbinieka atalgojums pa mēnešiem);
4) pārējie dokumenti ir īslaicīgi glabājami (5 - 10 gadi, atbilstoši dažādiem normatīvajiem aktiem);
5) īslaicīgi glabājamo dokumentu iznīcināšana pēc glabāšanas termiņa beigām nav jāsaskaņo ar valsts arhīvu (vai ir jāsastāda akts, ja ir - cik ilgi tas glabājams? :))
Labprāt dzirdētu jūsu komentārus un pieredzi ar šo.