Kā aprakstīt darba laiku līgumā?

Kolēģi, ļoti gribētos uzklausīt jūsu domas par sekojošo:
Darba līgumā ir jānorāda nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku.
Darbinieki strādā maiņās – 12 stundas dienā, 12 naktī (stunda pārtraukums). Pietiktu ar 4 darbiniekiem, bet darba specifikas dēļ nedēļā ir divas dienas pēc kārtas, kad saskaņā ar darba drošības noteikumiem darbā obligāti jābūt diviem cilvēkiem. Tāpēc dienā strādājošo skaits mums ir trīs. Priekš diviem slodze būtu par lielu, bet priekš trim pilna slodze nesanāk.
Viņiem ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet stundu skaits katram, ja to skatās nedēļu griezumā, svārstās no 22 līdz 55. Nedēļas ietvaros mēdz gadīties gan 5 darba dienas, gan 5 brīvdienas. Pie kam mēnesī tie nekad nenostrādā stundas, ko paredz normālais darba laiks (ja nu vienīgi ja kāds ir atvaļinājumā), bet viņi mums uz pilnu slodzi arī nav vajadzīgi.
Vai pietiek ar to, ka līgumā norādīts tikai dienas darba laiks - 11 stundas un summētā darba laika uzskaite? Jeb tas automātiski paredz, ka tiem ir normālais darba laiks un tās stundas, kas nav nostrādātas līdz normālam darba laikam, ir jāapmaksā kā dīkstāve?
Jeb līgumā tomēr ir jāmin, ka tie ir pieņemti uz nepilnu darba laiku? Bet, ja normālais darba laiks ir 8 stundas dienā vai 40 st nedēļā, tad mūsu gadījumā gan dienā stundu skaits ir lielāks, gan nedēļas ietvaros var nostrādāt vairāk nekā 40 stundas, tātad par nepilnu darba laiku to arī nosaukt tā kā īsti nevar… Vai tomēr var, pamatojoties uz DL 140.panta1.punktu?
Par dīkstāvi nenostrādātās stundas tomēr negribētos uzskatīt, jo jau no paša sākuma, slēdzot līgumu, zināms, ka stundu skaits mēnesī būs zem normas, tikai darba specifikas dēļ nevar saplānot grafiku tā, lai stundas būtu vienmērīgi sadalītas starp darbiniekiem ne tikai mēneša, bet arī nedēļu ietvaros.
It kā viss ir ievērots, gan darba, gan atpūtas režīmi, stundas tarifa likme virs minimālās, mēnešalga arī. Jautājums, kā viņu darba laiku aprakstīt darba līgumā?