Внимание! Вы просматриваете форум в ограниченном режиме – авторизуйтесь (вверху страницы) или зарегистрируйтесь, чтобы получить доступ ко всем возможностям форума (создание темы / ответа, доступ к спискам «Избранные», «Мои темы», «Непрочитанное»).
Būvniecība un gada pārskats К списку тем
Būvniecība un gada pārskats
Labdien!
Kādi viedokļi ir par būvniecības līgumu izdevumu uzskaiti gada pārskatu likuma ietvaros? Es saprotu, ka obligāti ir jāuzskaita atsevišķi izmaksas un ieņēmumi no tādiem līgumiem, kas turpinās arī nākamajā pārskata gadā, kā tas rakstīts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi:
169. Sabiedrība, kura ir noslēgusi līgumu par būvdarbu līgumā paredzēto darbu (turpmāk – līgumdarbi) veikšanu un minētā līguma īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar būvdarbu līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus (izmaksas) grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
170. Šo noteikumu 169. punktā minētā sabiedrība (turpmāk – darbuzņēmējs) savā grāmatvedībā kārto atsevišķu analītisko uzskaiti par katru būvdarbu līgumu, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu informāciju (piemēram, būvdarbu līguma kopējie ieņēmumi, kopējās izmaksas, aplēstie izpildes rezultāti, no līgumdarbu uzsākšanas atzītie ieņēmumi, izmaksas, aplēstā peļņa vai zaudējumi).
Kādi viedokļi? I finansēs ir raksts, ka pilnīgi visiem līgumiem- kas ir nereāli...
Ответы (20)
Ja paralēli ir 5 objekti un darbinieks no rīta aizbrauc kaut ko padara vienā, pēcpusdienā citā, tehnika tiek īrēta, kura strādā visos objektos, degviela, kas tiek lieta vieglajā auto un apkalpo visus objektus, rezerves daļas tiek pirktas un labota tehnika, kas strādā visos objektos... Un otrkārt, tad katram objektam jāatver savs konts gan visos izmantotajos kontos gan izmaksu, gan noliktavas- gadā 100 objekti, pēc pāris gadiem pats velns apmaldīsies kontu plānā
Vai jūs uzskaiti veicat datorizēti? Ja tā, vai jūsu izmantotajā programmā nav iespējams izmantot dimensijas, subkonto, projekta pazīmes utt.? Tas tiešām nebūtu prātīgi veselu atsevišķu GR-BAS KONTU izdalīt katram objektam.
194. Darbuzņēmējs finanšu pārskata pielikumā sniedz:
194.2. apkopotu finanšu informāciju par nepabeigtajiem būvdarbu līgumiem no to noslēgšanas dienas līdz bilances datumam:
194.2.1. radušos izmaksu kopsummu;
194.2.2. atzīto ieņēmumu kopsummu;
194.2.3. aplēsto gaidāmo zaudējumu kopsummu (ja tāda ir);
194.2.4. no pasūtītājiem saņemto avansa maksājumu kopsummu;
194.2.5. pasūtītāju aizturēto maksājumu kopsummu (ja tāda ir) (pasūtītājam samaksāšanai iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (rēķinos) iekļautās summas, kuras pasūtītājs nav samaksājis tādēļ, ka nav izpildīti būvdarbu līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi).
Nezinu, kas rakstīts tai rakstā, bet būvlīgumu uzskaite bija arī agrāk. Bija LGS Nr.5 „Ilgtermiņa līgumi” Uzskaita ieņēmumus pa līgumiem un ārējās izmaksas (apakšuzņēmējus), ja fiksē kādu pabeigtības stadiju, tad jābūt visiem apakšnieku rēķiniem. Algas, PL nolietojums, biroja izdevumi un pārējo nedalīja līgumos.
Ja programmā ir dimensijas, tad līgumus uzskaita pēc to numuriem, špikers būs jātur priekšā.
Semināra “Aktuālākais būvniecības grāmatvedībā. Līgumi un PVN” programma:
Video lekcija 50 min. par brīvu.
http://lid.lv/aktualakais-buvniecibas-gramatvediba-ligumi-un-pvn-v/
Es n-tos gadus strādāju ar būvniekiem. Un atsevišķi pa objektiem uzskaitu tikai materiālus un apakšuzņēmējus. Arī dažādus rēķinus, piemēram, tehnikas noma, būvgružu izvešana un tml.
Protams, ja ir lielas būves, var uzskaitīt arī darbaspēku.
Manā gadījumā tas nav būtiski.
Mani vairāk interesē vai ir jāuzskaita atsevišķi obligāti. Tas, ka normālos apstākļos tas būtu izdarāms, par to es nestrīdos, bet problēma jau ir tajā, ka es nezinu uz kuru objektu ir attiecināmas konkrētās izmaksas, un vadītājs ne tik (zin, bet nesaka, jo ir gan balti, gan melni darījumi- paši saprotiet
kas tādā gadījumā notiek grāmatvedībā ). Nu lūk līdz šim (2016. gadam) nebija tāda obligāti piemērojama normatīvā akta (LGS nebija obligāti piemērojami), kas noteiktu, ka ir jāuzskaita atsevišķi (pie kam ir bijušas n-tās pārbaudes no VID). Tad nu tagad lasot likumu es saprotu, ka tikai tiem darījumiem, kuri "lec" pāri pārskata gadam. Mani interesē apiet šo normu...
Tad tiem, kuri "lec pāri" arī atstājiet krājumos materiālus, ja gada beigās neiesniedz Aktu par izlietojumu.
Es vienmēr, kad iesniedz f.2, apjautājos - vai visi materiāli izlietoti, vai palika atlikumā, cik?
Katram objektam tā beigās rakstu arī materiālu norakstīšanas aktu.
P.S. Nopirktos materiālus vienmēr grāmatoju uz attiecīgo objektu (man ir daudz kontu D21xxx). Paldies Dievam, manā gadījumā viena pavadzīme nekad pa vairākiem objektiem nesadalās.
Lasu un domāju - kā cilvēks ar tādu attieksmi pret grāmatvedības uzskaiti izvēlas strādāt par grāmatvedi?
Obligāti vai nav obligāti jāuzskaita? Kā var vispār rasties tāds jautājums?
Kā Jūs domājat saprast, cik katrs objekts izmaksā? Zīlēt kafijas biezumos? Lasīt zvaigznēs?
Strādāt par grāmatvedi ar attieksmi - kaut kur kaut ko un arī tikai tad, ja obligāti jāuzrāda!!??
Grāmatvedi ir jābūt punktuālam līdz vemšanai!
Un es visu laiku nevarēju saprast - kāpēc katru dienu staigāju apvēmies līdz nelabumam?
Un es visu laiku nevarēju saprast - kāpēc katru dienu staigāju apvēmies līdz nelabumam?
Nu vismaz beidzot ir skaidrība!
Tiem kas te vemj, droši uz priekšu, man nav žēl, labi ka man nevajag to darīt
Cilvēks ar tādu attieksmi, hmm- kādu tad, tādu, kas palīdz uzņēmuma vadītājam optimizēt nodokļus līdz galējai robežai, tādu, kas strēbj visu vadītāja savārīto putu (un nevemj
), pieiet radoši grāmatvedības procesam un gūst baudu no tā, tādu, kas VID ēkā iet ar paceltu galvu un tāpat arī iznāk!
Ja kāds nesaprata, tad tiek norakstīti visi materiāli un pakalpojumi, esoši vai neesoši, un rezultāts tur tāpat neatspoguļo patiesību un nevienam nav vajadzīgs, bet ir vajadzīga nodokļu optimizācija
Un mans secinājums arī pēc video semināra, ka tas ir jādara tikai ilgtermiņa līgumiem- tad jau varēšu kaut ko sadzejot
Turklāt vel jātiek sakidrībā no juridiskā viedokļa- ko nozīmē aplēse
Un grāmatvedības process ir radošs process, kaut vai tikai nebeidzamo likuma caurumu meklējot
Būtiskie pieņēmumi un spriedumi (aplēses)
"Latvijas likumdošanas prasības nosaka, ka, sagatavojot finanšu pārskatu, sabiedrības vadība novērtē un izdara aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē pārskatos un ārpusbilancē uzrādītos aktīvus un pasīvus uz gada pārskata sagatavošanas dienu, kā arī uzrādītos pārskata perioda ieņēmumus un izdevumus.
Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Jomas, kuras visvairāk var ietekmēt pieņēmumi ir vadības pieņēmumi un aprēķini, nosakot pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, debitoru un krājumu atgūstamo vērtību.
Pamatlīdzekļu izmantošanas perioda noteikšana
Sabiedrības vadība nosaka pamatlīdzekļu lietderīgās ekspluatācijas laiku balstoties uz vēsturisko informāciju, novērtējot aktīva patreizējo stāvokli un ārējiem novērtējumiem
Debitoru atgūstamā vērtība
Aplēstā debitoru atgūstamā vērtība izvērtēta katram klientam atsevišķi. Sabiedrības vadība ir izvērtējusi debitoru parādus un pārskata gadā izveidojusi uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem
Krājumu novērtēšana
Krājumu novērtēšanā vadība paļaujas uz zināšanām, ņemot vērā pamatinformāciju, iespējamos pieņēmumus un nākotnes notikumu apstākļus. Nosakot krājumu vērtības samazinājumu, tiek ņemta vērā pārdošanas iespējamība, ka arī krājumu neto pārdošanas vērtība.
"
Nu bet protams ka t'as apl'eses lielu da'lu izdara gr;amatvedis, vai ne!
Turklāt vel jātiek sakidrībā no juridiskā viedokļa- ko nozīmē aplēse...
Lēš, lēš, kamēr aplēš.
Tā arī veidojas aplēses.
aplēse
Kāda fizikāla lieluma, tehniska parametra vai konstrukcijas aprēķins, izmantojot analītiskas, grafiskas vai citas metodes.
aplēse
Tā ir tā pati zīlēšana
Man riebjas aplēses, tāpat kā riebjas zīlēšana šajā forumā.
Закрыть
Краткое описание нарушения
