Manas piecas kapeikas diskusijā par lielajām un mazajām grāmatvedības un pakalpojumu sniedzēju daudzumu. Regulāri nākas saskarties ar to, ka uzņēmēji sūdzas, ka ārpakalpojumu grāmatveži neiedziļinās, nav ieinteresēti konkrētā uzņēmēja lietā. Ne visu viņš pats zina pajautāt, un bieži vien, ja pajautā, atbildi nesaņem vai saņem ar lielu lūgšanos.
Es strādāju viena un man galīgi nav daudz firmu apkalpošanā. Tikai tik, cik es varu tiešām kvalitatīvi apkalpot. Un tā nav tikai grāmatvedība, sniedzu atbalstu jebkādā citā administratīvā darbā, kas nu tam mazajam uzņēmējam ir vajadzīgs. Kaut vai nopirkt kaut kādu štruntu no ārzemju internetveikala, ko viņš pats interneta un angļu valodas neprasmes pēc nevar izdarīt.
Un viņi man maksā vairāk nekā iepriekš maksājuši vai nu lielajā firmā, vai pie grāmatveža, ka sagrābies čupu klientu, bet netiek galā. Jo tas ir skaidrs, ka par mazu naudu labu kvalitāti nevar nodrošināt.
Tagad GP gatavošanas laikā, mēģinot sazināties ar citiem grāmatvežiem, jūt, kuri ir tie, kas, ļoti iespējams, pārāk daudz apkrāvušies. Man viss ir sataisīts, varu atļauties jaunajam klientam pilnībā savadīt visu 2018. gada grāmatvedību, lai tiktu pie normāla gada pārskata, jo iepriekšējais grāmatvedis bija pieļāvis būtiskas kļūdas, kā arī no viņa nav iespējams dabūt pat ne visus attaisnojuma dokumentus, nedz jelkādus paskaidrojumus par viņa gatavotā pārskata posteņiem.
Nepieņemu šur tur izskanējušos pārmetumus, ka tie mazie pakalpojumu sniedzēji nu ir tie pelēkie, sliktie un kādi tur vēl, un ceru, ka par mērķi nav uzlikts samazināt grāmatvežu pakalpojumu sniedzēju skaitu (kas gan nemazinātu grāmatvežu skaitu, ja jau viņi ir, tad jau viņus vajag) un atstāt tikai lielās grāmatvedības "fabrikas".