Es jūsu vietā neveiktu nekādas kustības, līdz kamēr nebūs sakrāta nepieciešamā summa. Neviens nekrāmējas ar rezervju ikgadēju "reģistrēšanu" UR.

Tas notiek apmēram tā. Pirmaja gadā jums peļņa, piemēram, 1000 eur, 250 ieskaitāt rezervēs un bilancē jums jau smuki stāvēs 200 pamatkapitāls un 250 rezerves. Nakamais gads, piemēram, labāks, pelņa 4000 eur, 1000 novirzāt atkal rezervēs, tagad PK 200, rezerves 1250. Un tā uz priekšu. Tad, kad būsiet sasniedzis šo 2800 robežu, tad arī varēsiet reģistrēt PK palielināšanu.
Komerclikums nenosaka termiņu, kādā PK jāpalielina līdz 2800 eur, tā ka tas jūs nekādi neierobežo. Vienīgais, ka nevar izmaksāt dividendes, ja 25% nenovirza rezervēs.

Par to dubulto aizņemšanos es nesapratu Jūsu ideju. Ja jums ir brīvi līdzekļi, ko sev no uzņēmuma aizdot, kā jūs viņus atmaksāsiet pietiekamā termiņā, lai nerastos nodokļu sekas? Vai arī plānojat aizņemties kaut kur citur, lai veiktu PK iemaksu? Tad jums rodas nauda, ar ko apmaksāt PK, bet "izņemt" no kases atdošanai nemaz tā nevar - uz kādu dokumentu pamata tas notiks? Un ja par aizņēmumu vēl jāmaksā procenti, tad tā nepavisam nav laba ideja.

100 p. piekrītu Ilzei.
Vienmēr tā esmu darījis.
Jāsakrāj rezerves līdz pilnam PL, tad arī vienu reizi jāreģistrē UR.

Paldies par konkrētu paskaidrojumu.

Tad vēl jautājums par rezervēm. Sociālajos tīklos kādā diskusijā bija runa, ka ar obligātajām rezervēm ir ļoti liela papīru birokrātija noslēdzoties gadam. Tā tiešām ir vai arī nav tik sarežģīti tas viss?

Sociālajos tīklos kādā diskusijā bija runa, ka ar obligātajām rezervēm ir ļoti liela papīru birokrātija noslēdzoties gadam. Tā tiešām ir vai arī nav tik sarežģīti tas viss?

Mazāk lasiet to, kas rakstīts sociālajos tīklos.
Jau šajā forumā tikai 1% no grāmatvežiem kaut ko jēdzīgi paskaidro.
Citur ir daudz trakāk. Piemēram, draugiem.lv ir kaut kāda grāmatvežu kopa, kur par administratoru ir uzmetusies kaut kāda kaza, kura pati no grāmatvedības nesaprot ne bū ne bē.
Kādus skaidrojumus gan tur var sagaidīt!!!

Nespēju iedomāties, kas tā par birokrātiju ar obligātajām rezervēm.
Vienmēr tādas ir bijušas, un neko vairāk kā attiecīgajā rindiņā vienu skaitli nekad neesmu rakstījis.

Man nav ne jausmas, kas varētu būt domāts ar to papīru birokrātiju. Gada beigās, noslēdzot gadu un sastādot bilanci, jāveic grāmatojums no pārskata gada peļņas uz rezervēm, attiecīgi dalībnieks savā lēmumā vai dalībnieku sapulces protokolā ieraksta vienu papildus teikumu, kur lemj, cik no peļņas novirza rezervēm.

Cik ļoti šie vārdi ir vietā! Un pat ne tikai grāmatvedības jautājumos, bet gandrīz vai visos.

Pievienojos vīriešu teiktajam, ja drīkst

Drīkst, drīkst!
Laipni lūdzam mūsu pulciņā!
Ar večiem pavisam cita dzela... Vai ne!

Atļaušos uzdod jautājumu par mazkapitāla tēmu :
Kā būt ar mazkapitāla likvidāciju, ja tādu gadās veikt?
Pamatkapitāls ir tāds pats, pieņemsim, kā autoram 200 EUR un dibinātājs izdomā likvidēt.
Nebij jānomaksā pilns PK lai likvidēties?

Nē, nav , var likvidēties ar tādu, kāds ir reģistrēts UR.

Likvidēties var. Bet, pieņemsim, ja būs doma iziet maksātnespēju, tad būs arī jāpapildina to kapitālu

Sveiki!
Man radies jautājums par rezerves apmēru.
Uzņēmuma pārskata gada peļņa ir tik liela, ka veidojas obligātā rezerve lielāka par minimālo nepieciešamo pamatkapitālu.
Tā kā likumā ir rakstīts es saprotu, ka minimālā obligātā rezerve ir 25% no pārskata gada peļņas, vai es pareizi saprotu?
Liels paldies par atbildi jau iepriekš!

(2) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada peļņas.

Dalībniekiem jāizlemj, līdz cik palielinās PK.
Vairāk kā nepieciešams, rezerve nav jāveido.

Paldies! Šo pantu lasot arī rodas manas šaubas.
Es nekur nevaru atrast, pamatojumu, tam ka rezervi var veidot mazāku par 25% no pārskata gada peļņas, ja tā sasniedz minimālā pamatkapitāla līmeni vai īpašnieku izvēlētu lielāku līmeni.
Itkā tas šķiet loģiski, tomēr vēlētos pārliecināties, ka to varu pamatot ar normatīvajos aktos rakstīto.

Ja kaut kas šķiet un loģiski un tā tas arī ir, tad tur šaubām nevajadzētu būt. Likums nosaka minimālo pamatkapitāla lielumu, bet pārējais jau Jūsu brīva griba.

Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto,...
Vai tad ar šo nepietiek?
Kādu normatīvu vēl vajag?
Viss ir loģiski. Dalībnieki izlems, līdz cik PK palielinās. Mazāk par minimālo nedrīkst.
Tik arī atskaitīsiet rezervēs.
Un no rezervēm palielināsiet PK.
Nelauziet galvu tur, kur to lauzīt nevajag.
Šajā gadījumā viss ir skaidri saprotams.