Ant-lv, biedri, bija komunistu laikos
Nav taisnība, ka tikai!
biedrs -a, v.
1. Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem).
2. Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā).
Goda biedrs — godabiedrs.
3. vēst. Uzrunas forma sociālistiskajās valstīs.
// vēst. Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs".
4. Cilvēks, kuru cieši saista kas kopējs ar citu cilvēku.
Dzīves biedrs — dzīvesbiedrs.
Dzīves biedre (retāk biedrene) — dzīvesbiedre.
Mūža biedrs poēt. — dzīvesbiedrs, arī dzīvesbiedre.
Mūža biedre (retāk biedrene) poēt. — dzīvesbiedre.
// Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
Laika biedrs — laikabiedrs.
// Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
Ceļa biedrs — ceļabiedrs.
Bēdu biedrs (biežāk brālis) — bēdubrālis.
// pārn. Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.