Lasu un brīnos - kā gan cilvēkiem darbojas fantāzija - visu cik vien iespējams vairāk sarežģīt.
Šajā gadījumā (neskatoties uz to, cik gudra ir "gudrā grāmatvede", "vecā grāmatvede" vai kāda cita īpaaši apdāvinātā grāmatvede) grāmatojumi ir ļoti vienkārši.
Kā jau minēts augstāk, avansa rēķinus pašus par sevi negrāmato, jo tāds rēķins neko neietekmē, uzņēmuma finansu rādītājus nemaina. To var samaksāt, un var arī nemaksāt.
Ja tomēr samaksā:
D2190 K2620 100
D5721 K2620 21
Deklarācijā - tajā taksācijas periodā, kad veikta samaksa.
Saņemts "apstiprinošais" rēķins, kas ir pareizi, jo avansa rēķinus nav atļauts uzskatīt par saņemtu preci vai par saņemtu pakalpojumu.
Pieņemsim, pakalpojums saņemts par lielāku summu - par 300 + 63 PVN.
D7110 K2190 100
D7110 K5310 200
D5721 K5310 42
Ar to arī visa epopeja beidzas
Samaksātais avanss ir dzēsts, saņemtais pakalpojums attiecināts uz izdevumiem,
Starpība (200) attiecināta uz izdevumiem, uzskaitīta kā maksājamā summa.
PVN (42), kuru ir tiesības atskaitīt, jo no avansa tas jau tika atskaitīts, ir iegrāmatots, ir uzskaitīta maksājamā summa piegādātājam.
Rezultātā K5310 ir 242, jo 121 jau tika samaksāts. Kopā 363.
Man tas viss šķiet tik vienkārši - kā divus pirkstus...
Priekš kam vajadzīgi 17 grāmatojumi - nomiršu un nesapratīšu.