hmmm... ar to maksātspēju ir visādi, var būt 60 rēķini, par mazām summām, bankas maksājumi, kur 100 EUR dala pa 20 EUR maksājot rēķinus, 2 veikali ar EKA, POS termināls, izdevumu, ieņēmumu orderi, kases grāmata, , bet summas mazas, vairāki darbinieki , bet uzņēmums nabadzīgs. Tātad rēķinu ir 30 reizes vairāk, + tie darbinieki, kam algas jārēķina /summētais d/laiks/,šoferim pēc tahogrāfa , sekojoši 40 EUR x30? = ohoho!!!! Vai tā reāli būtu iespējams?
Interesanti, patiešām - vai kādas citas nozares profesionāļi arī atļaujas izmantot šādu (un taml.) "metodisko kalkulāciju", novērtējot SAVU preci vai pakalpojumu? Piemēra pēc - bodnieki, dakteri, baņķieri, reklāmisti, arī tie paši juristi u.c. intelektuāli tendēti speciālisti?
Viss ir vienkārši "kā lāpsta" - jebkurām šādi ( un taml.) tendētām "metodiskajām kalkulācijām" ir jābūt max. "sabalansētām". T.i. - Grāmatvežiem, protams, ir jārēķinās ar savu klientu (darba devēju, sadarbības partneru u.c. "ārpakalpojumu / iekšpakalpojumu" saņēmēju - NAV principiālas atšķirības) "specifiku" (subjektīvām / "biznesa" interesēm, maksātspēju u.t.t. ), BET - TIEŠI PROPORCIONĀLI tam, kā to demonstrē katrs konkrētais "klients" attiecībā pret SAVU Grāmatvedi. TIKAI un VIENĪGI.
Pretējā gadījumā - likumsakarīgi un neizbēgami sanāk tāds "disbalanss", kāds pašreiz ir "uz sejas" grāmatvedības nozarē: Grāmatveži arvien smagāk "iespringst" (jebkurā izpratnē / izpausmē,
t.sk arī uz savas pašu finansiālās u.c. motivācijas rēķina) par klientiem (pie tam ne tikai "biznesa" aspektā, bet arī tīri personīgi) kā tādi altruistiski "žēlsirdīgie samārieši / pārbagāti sponsōri" - BEZ proporcionāli atbilstošas "atdeves" jeb "atgriezeniskās saites". Tā tas vienkārši "nestrādā", TĀPĒC arī "esam tur, kur esam".
P.S. Gluži neviļus ienākas tāds cinisks, toties visai atbilstošs salīdzinājums ar pēdējā laikā daudzpiesaukto "ģimenes vardarbību": varam 3-reiz minēt, kas šādā situācijā ir Grāmatvedis - upuris vai varmāka?