Можно, но вопрос в том, что если предприятие хочет заплатить сумму например 100 евро. Выходит новый закон обрезает поступления налогов от членов правления. Глупо.

Я думала всегда что domājamā darba alga предусмотрена только чтобы рассчитать и заплатить налоги с минимальной зарплаты.
К тому же к такому доходу применяется отдельная ставка соц. налога и не применяется пошлина на риск, так как valdes loceklis не сотрудник.

.

.

.

.

Nu jā, man līgumos ar klientiem ir tāds punkts, ka klients ir atbildīgs par to, ka man iesniegtie dokumenti atbilst faktiski notikušiem darījumiem, bet likumam ir augstāks spēks.
Ja formulējums paliek tāds, kā iesaka prokuratūra, tad, ārpakalpojumu grāmatvedis vispār vairs nevar iesniegt nevienu PVN deklarāciju, ja nav stāvējis klāt visiem darījumiem, kas faktiski nav iespējams. Ārpakalpojumu grāmatvedis strāda tikai ar dokumentiem un ja viņš redz līgumu, rēķinu, apmaksu, to, ka prece vai pakalpojums ir visnotaļ nepieciešams apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad ko vēl no viņa var prasīt? Turklāt, mēs informāciju saņemam ar laika nobīdi un bieži vien pat, ja prece ir bijusi, tad tagad tā ir pārdota.

Es protams saprotu prokuratūru, jo tagad pietiek ar "faktu" un nav jāmēģina pierādīt nodoms utt. Vieglāk strādāt

.

Es domāju, ka pievienojot "zinot, ka darījums faktiski nav noticis" lielākoties attaisnos grāmatvežus, jo pierādīt, ka grāmatvedis zināja, varēs tikai, ja nu piemēram, grāmatvedis sūta klientam apmēram tādu e-pastu - "klau, Juri, uzzīmē vēl vienu rēķinu, citādi Tev baigais nodoklis jāmaksā". Pierādīt, ka uzņēmums zināja, ka darījums notiek tikai uz papīra, ir vieglāk.
Man gan šķiet, ka šeit pavisam labi varētu iztikt ar dokumentu viltošanas pantiem. Ja darījums nenotiek, tad jau dokuments, pat ja paraksti ir īsti, ir viltots.

Vēl viens komentārs (nezinu gan kā to labāk noformulēt) - ārpakalpojuma grāmatvedim nav tādu instrumentu kā izmeklēšanas iestādēm, lai pārbaudītu darījumu patiesos apstākļus. Mēs varam paprasīt klientam - "kas tas īsti bija, priekš kam tas bija vajadzīgs?", ja atbildes neapmierina, varam ziņot VID sakarā ar AML likumu, bet kā mēs varam kaut ko neiekļaut deklarācijā, ja "все документы в порядке"? Varbūt viņi to ir domājusi tā, ka tagad grāmatvedis par katru darījumu tirpinās klientu kā VID, izskatot PVN pārmaksas?

.

Patiesībā - viss ir vienkārši "kā lāpsta":

Kārtējo reizi tiek "aizmirsts" (vai pat, iespējams, no profāni shēmojošu "ķēķa tiesībsargu" puses apzināti prettiesiski ignorēts?) tas, kas ir skaidri un nepārprotami definēts likumā "Par grāmatvedību". Kurš, savukārt, ir t.s. "speciālo tiesību normu" kopums, kas, saskaņā ar Latvijā spēkā esošo normatīvo hierarhiju, ir ekskluzīvi prioritāras attiecībā pret t.s. "vispārējām tiesību normām", kuras ir apkopotas tostarp arī "Krimināllikumā" u.c. "vispārējos" NA (piemēra pēc CL, APK un taml. "jumta likumi").

Tātad - konkrētajā gadījumā ir aktuālas sekojošas ekskluzīvi prioritārās (!!!) likuma "Par grāmatvedību" normas:

2. pants. (...) Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs (!!!). (un NEVIS grāmatvedis, JEBKĀDĀ līgumsaistību statusā esošs, t.sk arī "ārpakalpojumā" formātā)

3.pants Uzņēmuma vadītājs (!!!) organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām. Uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības (!!!) jautājumos kompetenta persona - grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas (!!!) jautājumos.

17. pants. Uzņēmuma vadītājs (!!!) ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai.

U.t.t., "pa pilnu perimetru".

Savukārt - attiecībā uz grāmatveža LIKUMĪGO ATBILDĪBU tieši profesionālajā aspektā, par ko TIKAI un VIENĪGI (!‼) var būt atbildīgs uzņēmēja nolīgts grāmatvedības kārtotājs (uzņēmuma grāmatvedis) – "ārpakalpojumu" grāmatvedim tā ir noteikta CTA robežās / saturā, savukārt DŅ un DTA subjektiem tā ir definēta “Darba likuma" 23. nodaļā "Darbinieka atbildība", 86.-90. pantos.

"Nu, kaut kā tā", konceptuāli jeb "pa lielam".

А почему бухгалтера что то включают или нет в PVN декларацию. PVN декларацию подписывает и подает руководитель (или ответственная персона, за которую несет ответственность руководитель). И почему вдруг ārpakalpojumu grāmatvedis вдруг стал настолько более ответственным за свои действия, чем штатный бухгалтер.

Labs jautājums, patiešām!

Ir sacīts: "Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi "klusējot lupatiņā", vai pat apzināti uz to "parakstoties" un +/- "aktīvi ņemot dalību" - nav būtiskas atšķirības."

Un, arī: "Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai "vētrainas rosības" imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc "esam tur, kur esam, un ārā netiekam"."

P.S. "Nekā persōnīga!", dabiski.

Šādi grozījumi likumā pilnīgi noteikti novedīs pie tā, ka atskaites turpmāk iesniegs tikai un vienīgi valdes loceklis. Pašrocīgi vai nē, tas ir cits jautājums protams.

Lai gan no savas pieredzes varu teikt, ka arī šobrīd šāda likuma panta neesamība līdz galam tomēr grāmatvedi neaizsargā. Jo man ir bijušas pārrunas finanšu policijā pēc tam, kad valdes loceklis mani pameta zem vilciena ar paziņojumu VID auditam un pēc tam arī policijai, ka "šo PPR viņš nav redzējis, laikam grāmatvedis pats ielicis dokumentos". PPR jau uz to brīdi bija atzīta kā viltota ar viltotiem parakstiem. Ok, toreiz viss beidzās laimīgi (stāsts gan bija garš), bet mācību toreiz guvu - visi "šaubīgie" klienti man atskaites iesniedz paši, paldies, vairāk nevajag man šādas izklaides.

Es tikko sapratu, ka man arī visi tie, kas paši iesniedz atskaites, ir lielākoties "šaubīgāki"- ar pavisam šaubīgiem cenšos nestrādāt. Bet VID auditam un finansu policijai neienāca prātā uzdot jautājumu - KĀDU MĀRRUTKU dēļ grāmatvedim būtu interese "ielikt dokumentos" lieku pavadzīmi? Kāda varētu būt nu kaut vai teorētiska motivācija? Man trūkst iztēles.

Ну если член правления дроп, то ему другого ничего не остаётся говорить. Как ни странно, в полиции все понимают и от бухгалтеров требуют только показания

.

Pie "tā" var novest tikai Likuma (t.i. savu u.c. attiecīgi saistīto LIKUMĪGO tiesību / pienākumu / atbildības) NEzināšana, NEVIS aktuālie grozījumi KL. Pie tam vēl, kas ir principiāli būtiski - grozījumi KL XIX nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā", kuras "speciālie atbildības subjekti", kā zināms, ir TIKAI un VIENĪGI saimnieciskās darbības veicēji (SDV), NEVIS uzņēmēja / uzņēmuma saimn. darbību apkalpojošais / uzņēmēja vadības LIKUMĪGI ATBILDĪGO amatpersonu rīkojumus un uzdevumus izpildošais "ierindas" personāls (t.i. - BEZ jebkāda likumīgi deleģēta (!!!) papildus tiesību / pienākumu / atbildības pilnvarojuma, protams).

Ja tā patiešām šķiet - ir tikai viens veids, ka ar šādām NEpamatotām aizdomām tikt galā: pienācīgi pilnvērtīgi apgūt, adekvāti izlietot un konsekventi KATEGORISKI aizsargāt savas Likumīgās Tiesības. "Tik vien tā darba", teiksim tā.

Tas, visticamāk, nozīmē 1 versiju no 2 iespējamajām:

1. Vai nu likumīgi atbildīgais uzņēmuma vadības "loceklis" un arī FPP likumīgi atbildīgie personāži vienkārši nezināja Likumu (kas, kā zināms, neatbrīvo no atbildības), un pa glupo izdarīja neapzinātu (?) likumpārkāpumu;

2. vai arī - kāds no šiem likumīgās atbildības subjektiem (vai pat abi personāži) zināja Likumu, taču atļāvās izdarīt apzinātu noziegumu - "shēmošanu" + savas likumīgās atbildības "nogrūšanu uz malējo" (kas saskaņā ar Likumu principā NAV iespējams).

Te nu gan jāsaka, kā vienā vecā anekdotē: "Tas jums būs tikai tā izlicies, vienkārši palaimējās."

.