Ja atnesa atpakaļ, tad tā ir atgrieztā prece. Attiecīgi noliktavā atpakaļ tiek pieņemts par to pašizmaksu, kāda bija pārdošanas brīdī. Tālāk jūs protams novērtējat vai gadījumā vērtība nav kritusies (ja jau prece lietota, tad gan jau ka ir kritusies) un bilancē uzrādat krājumus zemākajā no abām vērtībām (pašizmaksa vai atgūstamā vērtība). MK 775 10.nodaļa.
Par ko īsti kašķis ar revidentu? Revidents netic, ka jūs par veciem lietotiem krājumiem atgūsiet to summu, kādu jūs domājat? Vai arī jūs uzskaitē esat atpakaļ pieņēmuši dārgāk nekā pašizmaksa bija? Krājumus nevar novērtēt augstāk nekā iegādes vērtībā - tos novērtē zemākajā iespējamajā vērtībā, vai nu iegādes vērtībā vai atgūstamajā vērtībā.

Paldies! Novērtējām zemāk par iegādāto (90-80% no iegādes cenas ja ir izcilā stāvoklI), revidents saka, kā nedrīkst novērtēt agrāk norakstītos krājumos, kā var pieņemt uzskaitē tikai par 0.00 vērtību. Cik es prasīju arī pazīstamiem grāmatvežiem, visi saka ka tā var....

Varbūt jums vienkārši komunkācija kaut kur ir nogļukojusi ar revidentiem? Vai jums ir dokumenti par to, kāda bija pašizmaksa pārdošanas brīdī un jūs to esat iedevuši revidentiem? Jo pretējā gadījumā, ja jums ir tikai preču saņemšana par 0.00 (jo cik saprotu, jūs vienkārši esat savākuši to preci no kaut kā atpakaļ un netaisaties tam kaut kam maksāt nezin kāpēc) un jūsu pašu novērtējums tad protams - zemākā cena ir 0.00.

Man no malas izskatās, ka strīds ir pavisam par ko citu.
Par to, kā vispār Jūsu saimniecībā tiek uzskaitīti un novērtēti krājumi.
Ja Jums ir obligāts revidents, tātad visdrīzāk tie nav 10 EUR, bet tūkstoši.
Arī es jautātu - kas tie par norakstītiem (bija kļuvuši nederīgi) krājumiem, kuriem pēkšņi "no gaisa nokritusi" kaut kāda vērtība?
Vai tikai nav slēpta vēlme "uzpucēt" bilanci?
Ja derīgu krājumu norakstīšana notika tajā taksācijas periodā, kuru revidē, jāstornē nepamatotā norakstīšana.
Ja vēl iepriekšējos periodos - man izskatās, ka tā ir fikcija.

No likuma:
Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Ar šo jāsāk.
MVVNACFDV

Sie krājumi tika norakstīti savā laikā, jo tika iedoti vai kaut kur likti objektā. Tie ik pa laikām tika atnesti atpakaļ (jo vienkārši cilvēkiem nevajadžeja vairs) vai noņemti no objektiem. Mēs ierakstījam grāmatvedības metodikā, ka vēlamies šīs atgrieztās ierīces (ja tie irt derīgie tālākai lietošanai)likt uzskaitē. Kāpēc mums būtu jāuzskaitā pa 0.00 vērtībai, ja tie maksā naudu, un mēs to tālāl varam izmantot. Visas ierīces ir noliktavā, tā nav fikcija, ir dokumenti par to pieņemšanu un novērtēšanu

Mēs to nesavācam no cilvēkiem (mēs varam savākt no objektiem), cilveki paši atnes ja nevajag (tas jau nav arī pa gadu sanests, vienkārši kādreiz mēs to vispār neuzskaitījām), tagad nolēmam likt uzskaitē

Mēs šīs ierīces nepārdevam, mēs to kad iegādājamies, likam krājumos, tad kad vajadzeja likt objektā, mēs tos noraksijām (cilvēkam nebija jāmaksā par to)

Nav dzirdēta tāda grāmatvedības uzskaite, kurā vispirms kaut ko noraksta (kā nederīgu, kā izlietotu objektā), pēc tam ņem uzskaitē kā derīgu, ar kaut kādu izdomātu vērtību.
Tātad tā ir fikcija jau no paša sākuma.
Es revidenta vietā apšaubītu visu Jūsu uzņēmuma izdevumu daļu saistībā ar krājumu iegādi.
Vispirms Jūs nepamatoti samazināt peļņu (agrāk arī apliekamo ienākumu UIN vajadzībām), pēc tam atkal vēlaties palielināt krājumus.
Ja Jūs šīs ierīces pārdosiet atkārtoti (tā gan būtu nekaunība - pārdot vēlreiz to pašu, ko kāds cits vienreiz jau ir nopircis), tad arī Jums būs ieņēmumi. Un PVN arī samaksāsiet.
Ko Jūs tagad vēlaties darīt, tikai Dievs to zina.
Piekrītu revidentam par visiem 100%.

Bet mēs tas ierīces nepārdevam! Mēs tos noraksījām tajā brīdi, kad tos paņēma no noliktavas un lika kur vajadzēja, protams mēs tos noraktījām! Jo tie jau arī faktiski vairs nebija pie mums! Kāpēc jā mēs dabujām tās atpakaļ, mēs nevaram novērtēt. Viss ir caurspīdīgi,ar visiem dokumentiem, mēs tiešam neko negodīgu netaisījām

Nu tādā gadījumā pēc MK noteikumiem ir vai nu pašizmaksa vai novertējums vai tirgus cena, atkarībā kurš zemāks. Ja pašizmaksu spējat pierādīt, tad varat likt bilancē. Ja pašizmaksu pierādīt nespējat - tad piekrītu revidentiem, ka ir 0 (jo atpakaļ esat saņēmuši ar nulles vērtību).
Nav it kā ceturtdiena, bet es domāju, ka drīzāk stāsts ir par to, ka izklausās, ka šie krājumi ir veci un nevienam nevajadzīgi (ja jau atdeva atpakaļ par nulles vērtību). Kas nozīmē, ka revidenti uzskata, ka tie ir mazkustīgi un to faktiskā atgūstamā vērtība uz bilances datumu ir nulle.

vienkārši es nesaprotu, ja man stāv konteinerā ierīces darbā stāvoklī, tas ir man aktīvs, kāpēc es tos nevaru pieņemt uzskaitē...tas ierīces maksā naudu, tās strādā.

Visam ierīcem ir arī tirgu cena (mēs likam uzskaitē zemāk par tirgus cenu, jo ir lietots), atdeva, jo ir cilvēki,kuriem likām kaut ko citu, bet šīs ierīces derēs atkal citam pakalpojumam.

Kā tas ir - nepārdevāt? Uzdāvinājāt? Izmetāt? Ko revidents teica tajā brīdī, kad nodokļus nesamaksājāt no zudušiem krājumiem?

Jūs visu laiku runājat par novērtējumu un aktiem - bet vai jums ir iegādes pašizmaksu apliecinoši dokumenti un attiecīgi vērtība?

Mēs tos iedevam cilvēkiem (lai būtu iespējāmi sniegt pakalpojumus), visi nodokļi ir samaksāti, kā jau minēju, noņemam no uzskaites, jo faktiski tika paņemti no noliktavas un likti cilvēkam vai objektā), nevar jau turēt uzskaitē, ja faktiski noliktavā vairs tos nav. Par pašizmaku, iegādes dokumenti ir uz katru ierīci, tie ir veci,bet no arhīva var dabūt,tagad ,pirms novērtējām,pārbaudījām cik ir arī tirgus vērtiba

Ja materiāli tika izlietoti pakalpojumu sniegšanai un tie ir tik veci, ka to iegādes dokumenti jau ir arhīvā, tad tas apstiprina teoriju, ka revidents vienkārši netic, ka šie krājumi šodien vispār ir kaut ko vērti un ir iespējams tos pārdot. Un atkārtoju - uzskaitē atgriezta prece ir jāpieņem ar pašizmaksas vērtību, kāda tā bija norakstīšanas brīdī, nevis šodienas tirgus vai novērtēšanas vērtību pēc kaut kādiem aktiem.

А на мой взгляд, если ierīce ушла с объектом, её собственник - хозяин объекта. Следовательно его действия надо рассматривать как продажу или подарок. Соответственно - накладная, связанная персона, экспертная оценка и т.д. и т.п.
ИМХО

Nu bet neticēšana nenozīme,ka ierīcem nav vērtība, mēs pie novērtēšanas likam 90 % no pašizmaksas vērtības (ja ir izcilā stāvoklī)mēs taču pieņēmam uzskaitē tikai tās ierīces, kuras mums vēl var kalpot, nevis gružus

Lūdzu, atbildiet godīgi - AR KĀDU MĒRĶI Jūs izlietotos (norakstītos) krājumus pēc vairākiem gadiem vēlaties atjaunot uzskaitē to sākotnējā 90% vērtībā? Kāds šai darbībai ir patiesais mērķis?

Es to saprotu tā, Jūlijas firma uzstāda, piemēram, videonovērošanu vai rūterus vai datortīklus utt. Ierīces "pārdod" reizē ar pakalpojumu. Pieņemsim, ka iekārtas nav tehniski un morāli novecojušas un tās var uzstādīt atkārtoti. Klientiem tās nav vajadzīgas (piem. nomaina apsardzes firmu un tā uzliek pati savas iekārtas).
Kaut kāda vērtība šīm iekārtām ir. Tomēr es diez vai krāmētos ar aktiem, iekļaušanu uzskaitē par vērtību, lielāku nekā 0 utt. Jo "ieņēmumus", kas tiktu gūti, iekļaujot bilancē šos krājumus, jūs faktiski varat iegūt tādā veidā, ka "nākamā" pakalpojuma pašizmaksa jums būs mazāka, jo uzstādīsiet lietotu iekārtu ar 0 vērtību. Tātad, ja patiešām uzstādīsiet, tad arī realizēsies "ieguvums".

Странная система учёта. Ревизор, наверно, в шоке.
После "самабухгалтер" ещё одна категория в бухгалтерии "учёт от кулибина" называется.
Сегодня списали -завтра обратно приписали