Pašā sākumā tam nav lielas nozīmes. (Koeficients) prognozējamais mūža ilgums lielāku lomu spēlē pārrēķinot pensiju, ja pensionārs strādā vismaz gadu. Jāņem vērā, ka 2025. gadu jābūt apdrošināšanas stāžam ne mazāk par 20 gadiem (bet decembrī - vēl tikai 15).

Paldies!

Labdien, iejaucos Jūsu tēmā.
Maija, sakiet lūdzu, vai ir liela nozīme, ja stāžs ir 39 gadi 10 mēneši, vai labāk tomēr "piestrādāt" tos 40 gadus un tad iet pensijā?

Я не Майя, но помню, что некоторые коэффициенты расчета были более благоприятные при превышении 40-летнего стажа.

Paldies, es arī tā biju dzirdējusi, bet tas ir tikai tādā dzirdēšanas līmenī. Bet kaut kas bija ar to 40 gadu stāžu.

а если в VSAO запросить расчеты - выход до декабря и после

Nav tik būtiski, lai prasītu izziņu. Gadi mainās aprīlī. Cilvēks var iet pensijā 5 gadus ātrāk un tad jau tos pāris mēnešus var nostrādāt, lai sanāk pilni 40 gadi stāžs un tad pieprasīt pensiju.

Visi vēži vienā katlā..............
Piešķirot pensiju (vai pārrēķinot pēc katra nostrādātā gada vai ilgāka perioda) uzkrātais pensijas kapitāls tiek dalīts ar prognozējamo mūža ilgumu (gadi norādīti tabulā, ko izstrādā statistiķi) un vēl ar 12 = mēneša pensija.
Tabulā uzrādīts mūža ilgums līdz pat pensionāra 93 gadiem, kas katru gadu pamazītiņam samazinās.
Patlaban beidzas pārejas periods (kad pensijas vecumu regulāri palielināja) un tāpēc veidojās situācija, kad pensija bija piešķirta nevis dzimšanas dienā, bet pa vidu (starp dzimšanas dienām). Pensionārs turpina strādāt un pēc gada pārrēķina pensiju. Viss jau ir pareizi, bet nav dzimšanas diena. Ja pārrēķins veikts NE pēc dzimšanas dienas, viņš ir "jaunāks" un viņa mūža ilgums ir garāks, nekā gadījumā, ja viņš pārrēķinu būtu pieprasījis pēc dažiem mēnešiem LĪDZ ko būtu sasniedzis nākamo dzīmšanas dienu (jo tad pensijas kapitāls būtu dalīts ar īsāku mūža gadu skaitu). Pārēķinā būs ņemti visi mēneši, kad bija veiktas VSAOI. Tādēļ viņš neko nezaudē, bet pensija būtu mazliet lielāka. Tikai nejauciet ar indeksāciju.

Savukārt pie vecuma un invaliditātes pensijas indeksācijas ir svarīgs kopējais apdrošināšanas stāžs, jo atkarīgi no tā ilguma tiek piemēroti atšķirīgie koeficienti. Ja turpināsiet strādāt, agri vai vēlu būs iespējams stāžu palielināt un tad arī būs izdevīgāks rezultāts. Pašu pensiju piešķiršanas brīdī 40 gadi itin neko neietekmē (vajadzīgi tikai 20, lai vispār piešķir un tas ir spēkā no 2025. gada).

Sīkāk būs Bilancē, jo pagaidām (līdz augustam) nav paziņoti ne koeficienti, ne indeksējamā summa.
Bija info par kaut ko apmēram 638 eiro, bet tas nav droši...

Paldies, Maija, par izsmeļošo skaidrojumu. Skaidrāks tika. Bet par tiem vēžiem pilnīgi piekrītu

Ir vēl viens "koeficients" - pensijas kapitāls, kas katrai personai tiek krāts katru gadu tiek aktualizēts, tādēļ tas ik gadu paliek lielāks uz unflācijas rēķina. Domāju, ka tā ir godīgi pret cilvēkiem.
Tomēr sūdzības par mazām pensijām neiet mazumā. Sūdzības ir pamatotas, ja runa ir par tām pensijām, kas bija piešķirtas kaut kur ap 1995 un mazliet vēlāk.
Cilvēki nevēlas saprast, ka maksājot mazus nodokļus (konkrēti - VSAOI) nekad un nekur nav iespējams saņemt daudz-maz pieklājīgu pensiju. Daļēji vainojami arī likumi (likumveidotāji), piemēram, kad atļāva normālus darba ņēmējus veselām čupām reģistrēt par MUN maksātājiem. Naivi domāt, ka cilvēki bija spējīgi novērtēt sekas...
Un daudz citu momentu.............