iztrūkums noliktavā

pēc inventerizācijas noliktavā atklāts iztrūkums, kas tiks atvilkts no atbildīgās personas, preces tika norakstītas un atvilktā summa uz 8190, nekādus nodokļus neietekmē, vai domāju pareizi?

Mēs daram tā, ka trūkstošo summu grāmato uz D 238 - K 6.grupa un izdalot PVN, protams. Pie summas ieturēšanas pārgrāmato no norēķinu personas (no 238).

Preces var norakstīt tādā gadījumā, ja ir vadības lēmums ar iemesliem, bet ja tiks ieturēta summa, manuprat, noteikti ir jāmaksā PVN.

1. А письменное согласие ответственного лица у Вас есть?

Jā, vajadzīga ir arī piekrišana par inventarizācijas rezultātiem un tam, ka to summu atvelk. Un īstenība vispirms vajag materiālās atbildības līgumu...

"materiālās atbildības līgumu..." Tāds līgums ir pretlikumīgs !!!!!! Jo saskaņā ar latvijas likumdošanu tāds līgums neeksistē.

Tas materiālās atnildības līgums ir iekšējas kārtības, un kur ir minēts, ka pretlikumīgs.

Kā iesakat rīkoties, jo ne vienmēr darbinieks ir godīgs un ja (tā notiek tik tiešām) darbinieks neparaksta inv.aktu un to, ka viņš atmaksās, tad ku-ku. Varam aizmirst zaudēto summu.

Tas tomer ir aktuāls jautājums ikvienam tirdzniecības sfērā nodarbinātam. :-?

materiālās atbildības līgums tagad varētu saukties civiltiesiskās atbildības līgums (bet faktiski nozīme nemainās, cik saprotu, tikai nosaukums cits- tie paši vēži tikai citā kulītē), kas ir saskaņā ar Civillikumu.

Cleo un bez līguma cilvēks nes atbildību par mantām kuras viņam tiek uzticētas.

Līgums Jums NEKO nedod. Vajag būt pamatotiem dokumentiem, lai Jūs varētu pieradīt zadzību. Tas NAV iespējams, ja ir piemērām 2 atbildīgas personas. JA viņi brīvprātīgi neiemaksā iztrūkumi, tad piespiest no viņiem pat griežoties policijā nav iespējams. Jo katrs teiks ka viņš nav neko paņemis.

86.pants. Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs

(1) Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus.

(2) Darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.

(3) Ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu, darbinieks atbild par visiem darba devēja zaudējumiem.

(4) Darbinieks, kura darbs saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, atbild

vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.

http://www.vdi.lv/norm_akti/darba_likums.doc

88.pants. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība

(1) Ja zaudējumi darba devējam radušies vairāku darbinieku prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra darbinieka atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

(2) Darbinieki, kuri darba veikšanu līgumā tieši uzņēmušies kā kopparādnieki, par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

Cleo, viss pareizi, bet to vajag

1) pierādīt!!!!!

2) ieturēt BET tikai ar darbinieka rakstisko piekrišanu VAI ar tiesas spriedumu.

piekrītu Amuil, faktam jābūt rakstiski konstatētam, ka zaudējumi ir nodarīti, kas nodarījis, kā, kāpēc un cik lielā apmērā nodarīti zaudējumi.

Un ja 2 noliktavas darbinieki kā Jūs pieradīsiet "viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei" ?????? Uz kādu dokumentu pamatu? Tur jau ta lieta, ka it kā likums ir bet pierādīt to nav reāli.

Tad kas ir PAMATOTS dokuments? Un galu galā ko katrs uzskata par zādzību? Mums uzņēmumā ir veikalu kolektīvi un nav taisnība, ka nevar piedzīt iztrūkumus, ja ir vairāk kā viens darbinieks. Tas ir garš process caur tiesu, bet tos ir iespējams piedzīt!

Amuil! Jūs strādājat tirdzniecības sfērā?

tātad jāpanāk, ka atbildīgie darbinieki paraksta inventarizācijas aktu un uzraksta paskaidrojumu par iztrūkumu, manuprāt.

Protams, tas ir arī psiholoģiskas dabas jautājums, ka katrs darbinieks uztver savu darbu. Un šādos gadījumos svarīgs ir kolektīvs.

Bet protams, ieturēt vai pieprasīt var vienīgi tikai tad, ja ir rakstiska piekrišana rezultātiem.

Ai, vispār riebīga tāda padarīšana, ķēpīga utt.

Bet kaut kā jau jācīnās ir!

Paskaidrojums nav obligāti vajadzīgs, bet parakstu pie konkrētiem cipariem un teikuma, ka piekrit , ka atvelk no algas, ir obligāti nepiecieciešams

1) Jā, tirdzniecība ir viena no mūsu uzņēmuma nozrem.

2) Mums bīja iztrūkums, bet bija 2 atbildīgie darbinieki UN viņi piekrita ka ir iztrukums, bet katrš apgalvoja ka vainīgs ir cits, neviss viņš. Iesniedzam dokumentus policijā, bet neko nepnācām, jo policijai un mums neizdevās pierādīt ka kāds no diviem būtu ņēmis preci, bet vajag būt noteiktam KONKRĒTI cik kurš paņēma.

Jums labi, cilvēki piekrit, ka iztrūkums un ka no viniem ietur naudu, bet ja atteicās? Pirms tiesas vajag iziet policijai.... un pierādīt ir ļoti grūti. Viņi paši teica, ka faktiski, var pierādīt zādzību tikai kasē, kur viens kasieris un tikai VIŅŠ atbild par šiem pamatlīdzekļiem. Un neaizmirstiet, ka ieturēt no personas Jūs variet TIKAI pašizmaksas cenās!!!!!!! saskaņā ar 86.pants. Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs

Bet vel ir DL un, neskatoties uz to, ka darbinieks piekrīta ietūrēšanai

79.pants. Ieturējumi, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus

(1) Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana.

(2) Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.

80.pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi

(1) Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.

(3) Ja ar ieturamo summu nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus, jāievēro Civilprocesa likumā noteiktais vairāku prasījumu apmierināšanas secīgums.

(4) Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likumu nedrīkst vērst piedziņu.

darbinieka piekrišana rakstiskā veidā ir, vadības rīkojums arī ir, bet kā grāmatot un kas notiek ar PVN