Katrs firmas darbinieks - gan sētnieks, gan arī direktors, ir rabotņiks tajā firmā. Katrs tērē to, kas noteikts viņa amata aprakstā atbilstoši darba pienākumiem. Ja direktoram ir auto, tad tajā jāielej benzins (ar ūdeni nebrauks), ja direktors uzņem viesus (sadarbības partnerus, klientus), tātad loģiski, ka var būt prezentācijas izdevumi.

Saistībā ar degvielu un ar prezentāciju lielākās firmās parasti tiek izdoti attiecīgi rīkojumi - tiek noteiktas degvielas normas, tiek noteikti atbildīgie par autotransporta izmantošanu, tiek noteikta līdzekļu izlietošanas kārtība prezentācijai utt.

P.S. Tagad jau vairs nav sociālisms, kad rukovodziteļs tikai rukami razvodil...

Vopros v tom , cho mozhet li eti rashodi proizvoditj lico osushestvlajuschee operativnoe rukovodstvo firmoj (za kotorogo platitsja tolko VSAOI, a zarplatu ne poluchaet)

Pēc manas saprašanas šajā gadījumā ar zarplatu nav nekāda tieša sakara.

VSAOI šajā gadījumā ir atļauts maksāt tikai no minimālās algas. Citos likumos nekas nav teikts, ka firmas īpašnieks, kurš nesaņem darba algu, nedrīkstētu neko tērēt.

Ja viņš izņemtu no noliktavas celtniecības materiālus (cementu utt.,), parādītos viņa uzvārds narjados, ka viņškaut ko remontējis vai būvējis, tad gan varētu prasīt - a kur zarplata, jo remonts un citi darbi gan nav operatinvoje rukovodstvo. Bet degviela un prezentācija ir operatinvoje rukovodstvo. Nevar taču viņš sēdēt pie galda un tikai rukami razvoditj - ir gan jābrauc, gan jāuzņem viesi - jāiemet kāds graķītis arī ar kādu biezāku klientu. Loģiski un pašsaprotami!