Faktiski jau gribēju kādu brīdi vēl no malas pavērot, kādas "cīņas" te notiek, jo pareizi kāds norādīja "... atkal kāds skudru pūznī iekāpis..."
Taču šis teksts но никогда не надо унижать- любой язык man lika tomēr vienu repliku izteikt.
Interesanti, kas gan izdomāja un ikdienā sāka lietot šādu tekstu ... нам ваш собачьий латышсский язык не нужен, мы не собираемся его изучать... ... я не понимаю ваш собачьий язык...
Skaidri zinu, ka tie nebija latvieši.
Arī es piekrītu, ka valoda pati par sevi ne pie kā nav vainīga, bet cilvēki gan! Un kā vēl!
Kādu dienu (dienas vidū!) biju spiests savā valstī, savas valsts galvaspilsētā, šeit dzimis un uzaudzis un mūžu nodzīvojis, izkāpt no trolejbusa un gaidīt nākamo, jo savai mazmeitai, kura sēdēja man klēpī, un kura tikko kā ir sākusi runāt, nevarēju iztulkot visus tos vārdus, kas pa visu trolejbusu skanēja "daiļajā" krievu valodā...!
Jūs te rakstāt, ka jums нет проблем с государсьтвенным языком utt. un tjpr.
Bet man gan katru dienu ir disksomforts un ļoti lielas psiholoģiskas problēmas - pat pārtikas veikalā blakus dzīves vietai neviena!!! pārdevēja neprot gandrīz nevienu vārdu latviski!!! Un ja es sarunā ar viņām nepāreju uz krievu valodu, tad tikpat labi varu aiziet arī kaut ko nenopircis...
Jo izskatās, ka viņām visām нет проблем с государсьтвенным языком, taču tajā pašā laikā нам ваш собачьий латышсский язык не нужен...
Pareizi Aivareno rakstīja - ja latvietis aizbrauc uz citu zemi, kaut vai uz pāris dienām, viņš cenšas šīs valsts valodā iemācīties kaut pāris vārdus - Labdien, Lūdzu, Paldies.
Krievu tautības cilvēki šeit nodzīvo visu mūžu (pēc 1940.gadaiebraukušie), un neprot vēl šodien pateikt Labdien, par Paldies jau nu vispār nerunāsim!
Pārsvarā mēs dzirdam tikai vienu ...наша Латвия, наша Рига, нам тут очень хорошо, только слишком много латышей...
Zinu, ka diskusijai par šo tematu nav lielas jēgas.
Tomēr nevarēju paklusēt. :'(