Var piemērot, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

neapliekamo minimumu piemēro tur, kur ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Tātad Jūs šajā gadījumā piemērosiet.

Uzmanīgi ar pensionāriem. Tiem neapliekamo minimumu piemēro pie pensijas izmaksas, bet nodokļu grāmatiņu pensionārs var arī iesniegt darba vietā.

http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materiāli/met_iein_par%20neapliek_min_un%20atviegl_2007.doc

Maksātāja gada neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana

Tas darbinieks saņem algu vai samaksu par pakalpojumu? Viņš nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs?

nee vinjs nav registreejies kaa saimnieciskaas darbiibas veiceejs. ar vinju nosleegts uznjeemuma liigums par konkreetu darbu.

Tad jau tās nav darba attiecības un Jums pie izmaksas būtu jāietur 25%, ja naudas saņēmējs nav saimn. darbības veicējs. Šī persona pati pildīs gada IIN deklarāciju, piemērojot sev pienākošos atvieglojumus.

Noslēdzot uzņemuma līgumu personai visi nodokļi ir tie paši, kas pie darba līguma, izņemot riska nodevu. Arī VSAOI ne tik IIN

un 3. pielikums jāiesniedz līdz nākamā mēneša 5. dat.

Jums laikam taisnība, atvainojos.

3 pielikums līdz 5. datumam, nevis 15? Galvenā atšķirība no darba attiecībām - nav jāmaksā atvaļin. kompensācija, vai ne? Un kā ar darba drošību šādā gadījumā?

Saskaņā ar likumu ‘’Par valsts sociālo apdrošināšanu’’ un MK 14.11.2000. noteikumu Nr.397 ‘’Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli’’ 6.punktu persona, kas noslēgusi uzņēmuma līgumu un veic saimniecisko darbību, ir pašnodarbinātā persona un līdz tā mēneša desmitajam datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi sasnieguši vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajiem (2007.gadā Ls1800 ), reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas.

Uzņēmums, kurš noslēdzis ar personu šādu līgumu, par izmaksātajām summām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ‘’Paziņojumu par personām izmaksātajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli’’ – 4.pielikumupie MK 02.05.2000. noteikumiem Nr.166 ‘’ Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un ziņojumiem’’. Šie paziņojumi jāiesniedz katru ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Savukārt, ja uzņēmums ir noslēdzis uzņēmuma līgumu ar personu, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, tad uzņēmums pēc līguma noslēgšanas līdz nākamā mēneša 5.datumam -iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā veidlapu „Ziņas par darba ņēmējiem”.

No līgumā paredzētās samaksas summas ietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Uzņēmums par darbinieku iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā:

- „Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī

- 1.pielikumu„Paziņojums par algas nodokli”,

- 6.pielikumu„Pārskats par izmaksas vietā ieturēto un budžetā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Tāda ir VID atbilde.

Precīzāk nodoklis bija jāpārskaita līdz 5. datumam. Varbū

varbūt, ka zinātāji palabos

nu jaa skaidrs ka nodokli tie pasi iznjemot riska nodevu. bet atvieglojumi tad ne ja? piemeram Uliig., graamatinja iesniegta, liiguma summa 300 ls

tad reekinu 9% no 300 VSAOI un IIN (300 - 300*9%)/4, ja? nenjemot veeraa 50 ls neapliekamo minimumu?

Vienīgi nesaprotu - jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību tiek definēta kā saimnieciskā darbība(likums par IIN 11.p). Savukārt saimnieciskā darbība jāreģistrē mēneša laikā. Tad sanāk ,ka šāds Lienciites pieminētais variants var darboties līdz mēnesim?

Lienciite, ja persona, ar kuru ir noslēgts uzņēmuma līgums, ir iesniegusi algas nodokļu grāmatiņu, varat piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, ja tādi ir. Droši.

Jūs izsniedzat paziņojumu par algas nodokli un VID utt. sk. atbildi pulkst. 14.07

Saskaņā ar Civillikuma (pieņemts 28.01.1937.)15.nodaļu (2212.- 2229.), noslēdzot uzņēmuma līgumu, viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu. Šajā līgumā ir jānorāda gan darba apmaksa, gan termiņš, gan materiālu izlietojums un citi nosacījumi, kas būtu saistoši abām pusēm.

Savukārt grāmatvedis ietur likumā noteiktos nodokļus atkarībā no tā vai šī persona ir vai nav reģistrējusies kā saimnieciskā darba veicēja. Prasa uzrādīt reģistrācijas apliecību, ja tādas nav, ietur nodokļus.... Vismaz es tā daru

Tā jau sanāk - no uzņēmuma puses jau viss ir pareizi, vienīgi to darbinieku var sodīt, ka nav reģistrējis saimniecisko darbību mēneša lakā.

Un kā tad ar to darba drošību?

Sakiet, kā ar intervētājiem - telefoninterviju veicējiem. Līdz šim esam slēguši ar tiem uzņēmuma līgumus. ir projekts, vajag intervētājus - slēdzam līgumu uz konkrētu laiku. Ar dažiem ik mēnesi, ar dažiem retāk, kā vajag. Vai tas ir pareizs veids, kā nofiormēt attiecības ar šiem cilvēkiem?

3.pielikums - līdz 15.datumam(var būt arī kāds cits datums)

IIN - jāiemaksā līdz 5.datumam/

2007. gada 8. novembrī tika pieņemti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma 8. pants ir papildināts ar jaunu daļu, kas nosaka pazīmes, pēc kurām tiks uzskatīts, ka fiziskā persona ir guvusi ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis. Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 1. daļas noteikumiem no algotā darba ienākumiem ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šajā rakstā varat izlasīt par likumā uzskaitītajām pazīmēm.

Pazīmes

Ienākumu gūšanu no algota darba raksturo vismaz viena no šādām pazīmēm.

1. Fiziskās personas ekonomiskā atkarība no uzņēmuma, kuram tā sniedz savus pakalpojumus.

Runa varētu būt par gadījumiem, kad persona gūst ienākumus tikai no viena izmaksātāja. Šo pazīmi raksturo arī ienākumu regularitāte (piemēram, izmaksas ik mēnesi) un ilglaicīgums (vairākus mēnešus vai gadus pēc kārtas).

2. Finanšu riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā.

Šo pazīmi meklējot, Valsts ieņēmumu dienests, visticamāk, gribēs redzēt ar personu noslēgtā līguma noteikumus. Tādējādi līgumā būtu jāietver noteikumi par finanšu riska uzņemšanos.

3. Fiziskās personas integrācija uzņēmumā, kuram tā sniedz savus pakalpojumus.

Integrācija šī panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes. Piemēram, ilglaicīgs darbs piecas reizes nedēļā no plkst. 9 līdz 18 noteiktā vietā būtu algotā darba pazīme.

4. Fiziskās personas faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku.

Ja pašnodarbinātās personas izvēlas ņemt atvaļinājumu, tad diemžēl neviens to neapmaksā.

5. Fiziskās personas darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē un fiziskajai personai nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus.

Šis kritērijs būs izpildīts, ja, piemēram, pašnodarbinātā persona regulāri atskaitās par savu darbu uzņēmumam un aizpilda laika tabeles.