Vēl - kvīts tika izsniegta par norēķiniem skaidrā naudā un par pos norēķiniem.Tagad izsistajos chekos arī izsitušas "saņemta skaidra nauda" un "saņēmta karte".

Lai raksta visi pārdevēji paskaidrojumus. Uz paskaidrojuma pamata - grāmatvedības izziņu.

Un anulēt chekus, vai ne?

Čekus anulēt Jūs diez vai varēsiet, jo tur noteikti vajag visus TRĪS EKSEMPLĀRUS.Vienkārši ar grāmatvedības izziņu, kurā uzskaitīsiet stingrās uzskaites kvīšu numurus un summas, uz pārdevēju paskaidrojumu pamata, šo kopsummu negrāmatosiet kā kļūdaini iegūtu, pat nezinu, kā pateikt pareizāk. Un arī ieņēmumu reģistrs ir tas, kas būtu bijis jāiegrāmato, tad tas arī kopā ar kvītīm jāuzskata par nepareizu.

Otrs variants - Var jau arī EKA izsistās summas ar vienu summu anulēt noformējot ar aktu par EKA čeku anulēšanu un paskaidrojumu pie akta, bet attiecīgi iegrāmatot darījumu kvītis un ieņēmumu reģistrācijas sarakstu.Eslaikam izvēlētos savu otro variantu.Loģiskāk, jo pirmais jau bija ieņēmumu reģistrs un darījuma kvītis, un tikai tad sekoja kļūdainā iesišana kases aparātā.

Ea jau arī rakstu, ka anulēt chekus, jo tie kļūdaini tika izsisti.

Vēl jautājums - anulējot chekus Z atskaitē parādīsies sk naudas izmaksa, kaut faktiski nekas netiks izmaksāts (tāpat kā nebija iemaksāts), kā aizpildīt EKA žurnālu - pēc Z atskaites vai pēc reālās situācijas. Pielikums Z atskaitei jātaisa tā vai savādak.

Ince, lūdzu, piedodiet par paviršību, anulēt nevar stingrās uzskaites darījuma kvītis un nevis čekus. Domāju kvītis, uzrakstījās čeki.

EKA žurnālā jebkurā gadījumā jāizdara ieraksts no Z atskaites. Reālā situācija Jums arī ir tāda, ka tajā dienā, kad Jums būs pietiekami daudz naudas EKA kasē, Jūs izdarīsiet šo anulēšanas operāciju, un reāli arī naudu izņemsiet no kases.Cikes saprotu, ka tajā dienā, kad Jūs iesitāt paralēli darījuma kvītīm šīs summas, taču vakarā arī bija jāinkasē un nauda it kā reāli "vadībai par prieku"jāiemaksā kasē. Kas notika ar to naudu, ko Jūs dubultā it kā ietirgojāt?Jūs taču neesat nekādu citu naudu no ieņēmuma reģistra un no darījumu kvītīm taču nekur iemaksājusi, jo Jūs par tām pat nezinājāt. Tā kā tur jābūt visam kārtībā.

Grūti palīdzēt, jo es nezinu reālo situāciju, kā Jūs vispār grāmatojat ieņēmumus.Vai tieši precīzus ieņēmumus katru dienu vai ar starpkontu mēneša beigās?Bet tas jau neko īstenība nemaina.Nucitu variantu es neredzu.

tajās dienās, kad vija kvītis, viņu summa uz kopsavilkma pamata iemaksāta kase, tā ka tur viss OK.

šmuce tajā dienā, kad pašdarbnieki visu kvīšu summu izsita chekos un inkasēja gaisu!!! tagad man tas gaiss vēl jāatgrieš EKA . Ar steigu taisu pielikumu Z atskaitēm, kā ieteicāt, uz paskaidrojumu un izziņas pamata un, lai sakristu GT un pārējie rādītāju, taisīs cheku anulēšanu un aktus.

Vēl - kvīts tika izsniegta par norēķiniem skaidrā naudā un par pos norēķiniem.Tagad izsistajos chekos arī izsitušas "saņemta skaidra nauda" un "saņēmta karte".

A kā man tagad anulēt pareizi - visu laist vienā anulēšanas chekā un gaisa atmaksu veikt no eka un no bankas? jeb tam nav nozīme?

Ince- ir nozīme, Jums jāanulē tieši tādas summas gan skaidrajā naudā gan bezskaidrajā, kādas tika iesistas no darījuma kvītīm, un grāmatojot stingrās uzskaites kvītis arī Jums jāgrāmato gan skaidras, gan kā parasti citos mēnešos bezskaidras naudas ieņēmumi.Bet to gaisu jau viņi iemaksāja it kā uzņēmuma kasē, jo droši vien arī EKA inkasēja kā parasti.Untas ir tas muļķīgākais ,tad tā nauda 2 reizes ir iemaksāta uzņēmuma kasē. Vienreiz nauda, otrreiz gaiss.Netā? Bet ar banku viss būs kārtībā pats par sevi. Iesita 25 latus ar karti, tagad anulēsiet 25 latus un viss, bet grāmatojums paliks no darījuma kvītīm.

Rodas jautājums, ja 1.reiziuz ieņēmumu reģistra kopsavilkuma pamata iemaksāja kasē vai nu atdeva saimniekam, kur radās ideja, ka jāiesit EKA?Nu nekas, no kļudām mācās.Bet ko darīt ar to naudu, kas 2 reizes ir iemaksāta kasē, jāpadomā.

Nezinu, bet laikam darītu tā. No uzņēmuma kases ar izdevuma orderi konkrētajam pārdevējam izrakstītu un ieliktu naudu EKA kasē kā saņemtu tāpat kā maiņas naudu un tad anulētu darījumu. Gaiss pazustu.Paskaidrojumā,ka tajā un tajā datumā pārdevējs ielika savu personīgo naudu,nobijās, ka tā izdarīts, bet līdz apstākļu noskaidrošanai, ielika savu naudu, lai veiktu iemaksu uzņēmuma kasē. Varbūt būs kāds cits variants, bet šis man liekas visreālākais.

OK. rīcibas plāns izstrādāts.

Veikals jauns, darbinieki pēc inerces dara kā iepriekšējā vietā un konsultājas ar iepriekšējās vietas kolēģiem, kā izrādījās. Un tas viss, neskatoties uz to, ka ir iekšējie rīkojumi un darba apraksti!!!

Nu nezinu, kvītis jau ir dažādas, uzņēmumiem uzskaites sistēmas dažādas. Vot i - gribēja kā labāk, a sanāa kā vienmēr.

Gribu piebilst, ka manis piedāvātais plāns derēs tikai tajā gadījumā, ja Jūs ieņēmumus grāmatojat ar starpkontu. Tas ir, mēneša beigās visu no EKA D23../6110,5721K, bet katru dienu tikai lielo naudu D2610/2350K, atstājot atlikumā mainīgu EKA atlikumu.Tāpēc iepriekšejā manā tekstā bija jautājums - kā Jūsu uzņēmumā grāmato ieņēmumus?Jo otrā variantā, kad visus ieņēmumus grāmato precīzi no EKA uzņēmuma kasē , t.i. D2610/6110,5721K un grāmatojums ir pie kases, tad atpakaļceļā izmaksājot to naudu darbiniekam, Jūs atgūsiet savu gaisu ar grāmatojumu D6110,5721/2610K un rezultāts jau ir 0. Un tad pilnīgi neko ar kases aparātu nav jādara.

Tāpēc jau grūti tā palīdzēt, jo ir tik daudzas nianses.

Jā, nianses katrā uzņēmumā ir pietiekami daudz! Bet pamatos jau gramatvedība vien sanāk. Prieks, ka var apmainīties ar viedokļiem un gūt kādu ideju