http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/likumi/par%20iedzivotaju%20ienakuma%20nodokli_jauns.doc
http://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/vid%20vēstules/iein/iin_17012007_nr.15.1.1-9_2332.doc
19. Likuma 11.5panta piektā daļa nosaka, ka gadījumā, ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem.
Piemērs. Fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai izmanto mobilo telefonu, kuru lieto arī personīgajām vajadzībām. Martā fiziskā persona atbilstoši telefona sarunu atšifrējumam saimnieciskās darbības vajadzībām veltīja 350 sarunu minūtes, savukārt personīgajām vajadzībām tika veltītas 140 minūtes. Telefona abonenta maksa ir Ls 10 mēnesī, sarunu tarifs ir Ls 0,06 minūtē.
Fiziskā persona saimnieciskās darbības izdevumos ir tiesīga iekļaut:
1) 350 x 0,06 = 21 (Ls) (saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu ilgums x tarifs);
2) Abonenta maksu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram:
– 10 x 350 : (350 + 140) = 7,14 (Ls)
(abonenta maksa x saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu ilgums : kopējais sarunu ilgums).
Savukārt, ja proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 procentus no izdevumiem, kas saistīti ar mobilā telefona izmantošanu:
– 70 % x (10 + 490 x 0,06) = 27,58 (Ls)
(70 % x (abonenta maksa + visu veikto sarunu ilgums x tarifs).