Andaz, kāda gan var būt dīkstāve, ja cilvēks ir atvaļinājumā. Un arī iepriekš minētajā materiālā par darba laika uzskaiti ir minēts, ka summētā darba laika gadījumā grafiks var tikt sastādīts pat tikai vienu dienu iepriekš, kas reāli traucē piemērot grafiku atvaļinājuma aprēķināšanā.
Nu ir jau diezgan nekonkrēti likumā tas atrunāts manuprāt, tas tiesa.
Mana interpretācija būtu, ka darba likums tomēr dod pietiekami plašas interpretācijas iespējas šajā jautājumā.
Ja jau atvaļinājuma dienas ir iespējams aprēķināt ar zīmi aiz komata, tad to var darīt arī ar darba dienām. Ja jau likums paredz vidējo izpeļņu pielīdzināt normālajam darba laikam (kas principā noteiktos gadījumos arī aizsargā darba devēju no pārāk lielas atvaļinājuma naudas aprēķināšanas), tad arī nostrādātais laiks pielīdzināms normālajam darba laikam. Līdz ar to mēs apmaksātu, piemēram nevis 20 kalendārās dienas, kuras skaitās kā darba dienas (darbinieks tajās varētu strādāt), bet normālajam darba laikam pielīdzinātas 10 darba dienas.
(Kuras varētu arī tikt vidēji aprēķinātas no iepriekšējos sešos mēnešos strādātā laika salīdzinot ar normālo darba laiku)
DL. 75. panta
(8) Izmaksājamās vidējās izpeļņas summu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa.
(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.
Jo jautājums jau šoreiz ir nevis par to, kā būtu pareizi - jo kā man šķiet, neviens uz to nevēlas atbildēt, bet kāda ir jūsu interpretācija šajā jautājumā.
Un protams kāda jurista viedoklis arī nebūtu zemē metams