http://www.lv.lv/body_print.php?id=194814
Precīzi jātraktē jēdziens "saimnieciskie darījumi"
Nevienlīdzīgie nosacījumi darījumos ar kokmateriāliem veidojas arī saistībā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 19. punkts noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek ienākumus no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā ilgāk par 36 mēnešiem (tas veicināja visu darījumu legalizēšanu). Bet 2006. gada 26. septembra MK noteikumu Nr. 793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 54. punkts noteic, ka, piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 19. punktu, sava īpašuma pārdošanas ienākumus nodala no saimnieciskās darbības ienākumiem, izvērtējot darījumu ekonomisko būtību un veikto darījumu regularitāti un apjomu. Tādējādi ar šo noteikumu punktu līdzīgos tiesiskos un faktiskos apstākļos tiek pieļauta likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" skaidrotā termina - saimnieciskā darbība - nevienlīdzīga interpretācija.
Meža īpašniekus šī nekonsekvence uztrauc, jo rodas problēmas un pārpratumi, dažādi interpretējot terminu "saimnieciskā darbība". "Piemēram, viens meža īpašnieks pārdod augošu koku, noteiktus kubikmetrus, slēdzot darījumu ar vienu partneri. Savukārt otrs meža īpašnieks pats ir nocirtis daudz mazāk kubikmetru nekā pirmais, bet pārdod jau atsevišķus sortimentus un slēdz darījumus ar vairākiem darījumu partneriem - finierklučus pārdod vienam uzņēmumam, zāģbaļķus - citam utt.," skaidro nodaļas vadītāja vietnieks. "Un šie otrā īpašnieka darījumi ar vairākiem partneriem tiek traktēti kā saimnieciskā darbība, atšķirībā no pirmā īpašnieka darījuma, kurš līgumu slēdza tikai ar vienu partneri, kaut par daudz lielāku koksnes apjomu. Tātad ir jāizveido kritēriji, pēc kuriem nepārprotami var novērtēt darījumu ekonomisko būtību, regularitāti un apmēru, ....