всё правильно понимаете

первый вариант предпочтительней!;-)

Bet kur tad ir loģika? Sanāk, ka 2.variantā ir 2 reizes noamskāti nodokļi fiziskas personas un juridiskas....Kāda tad atšķirība normālai piemaksai naudā no šīs piemaksas "nesaistīts pirkums"

Bet gadījumā, ja šo izdevumu nevarētu personificēt, tad par to vienkārši palielinātu apliekamo ienākumu, pareizi?

в любом случае Вам понадобится рикоюмс... как напишите, так и заграматуете....;-)

Sanāk, ka jums, Bateikin, taisnība: lasot MK noteikumus Nr.556 par UIN likuma piemērošanu, punkts Nr.38 "Piemērojot likuma 5.pantapirmo daļu, nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina par to dāvanas vērtības daļu, kura ir mazāka par normatīvajā aktā par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, noteikto darba devēja dāvanas

apmēru un kura nav pieskaitīta darbinieka darba samaksai kā papildu ienākums. Ja tas nav izdarīts, nodokļu maksātājam piemēro soda sankcijas par apliekamā ienākuma slēpšanu.

Par likuma 5.pantapirmajā daļā noteiktajiem izdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un kurus nevar sadalīt personāli nodokļu maksātāja darbiniekiem, palielina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu."

3.variants.

likt darbiniekam atmaksāt kasē ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus.

Grāmatojumi:

- ar saimn.darb nesaistīts pirkums ar uzņēmuma kredītkarti

D 1360 K 238..

- atmaksāts kasē ar saimniecisko darbību nesaistitie izdevumi

D 2610 K 1360

un nekādu nodokļu saistību.

Jāieraksta metodikā: ja veikti ar saimniecisko darbību nesaistitie izdevumi ar uzņēmuma kredītkarti, tad izdevumu veicējam ir pienākums šos izdevumus atgriezt uzņēmuma kasē.

Jā, paldies Kengi, bet tas man izskatās, ka pēc būtības ir tas pats 1.variants

ага... только с применением счёта 1360!;-)

У по этому поводу такая практика: их было двое и я писала распоряжение у кого какая карта, и все что было по этим номерам проводила K2620 D2380 , а отчитаться за расход это их проблема , призывать их к порядку -только себе нервы портить .

Es arī tādus lieku uz 2380.

Bieži vien klientu pirkumi parādās bankas izrakstā, bet čeki vai nu tiek atnesti ar nokavēšanos, vispār netiek atnesti, vai arī ir par tādiem pirkumiem, kas nekādi nav saistīti ar saimniecisko darbību. Vienīgā izeja, kā noslēgt mēnesi un nepārtraukti nenodarboties ar iepriekšējo mēnešu atskaišu labošanu ir visus pirkumus, kam nav savlaicīgi iesniegti čeki, likt uz 2380. Pēc tam, kad čeki tiek atnesti, tos iekļauj kārtējā avansu norēķinā. Ja čeku nav - paliek avansu norēķina atlikums.

Toties brīnos, ko iesākt, jo klients atnesis uzņēmuma mobilā telefona rēķinu, kurā 25 Ls ir iztērēti par "veiksmes spēli". Šis gan laikam būs jāliek uz nesaistītiem izdevumiem Kaut gan varbūt firmas labā centies ?

Ilze - jāsāk ar to, ka jāsakārto uzņēmuma grāmatvedības metodika un uzskaites principi. Metodikas sastāvā ietilpst arī tāda lieta, kā materiālās atbildības noteikšana un iepazīstināšana ar avansu norēķinu kārtību un aizpildīšanu, bankas kartes nodošanas dokuments un iepazīstināšana ar kartes lietošanas principiem (ko pirkt, kad pirkt, kāpēc pirkt, ko NEpirkt, ko NEdrīkst pirkt...), tas pats attiecas uz mobilā telefona izmantošanu!

Dīvaini uzskati, ka uz nesaistītiem izdevumiem var likt visus "mēslus".

Tieši tā!

Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi - tas nenozīmē, ka šefa nopirktos džinsus tur var grāmatot!

Sakārtojiet savu grāmatvedības uzskaiti, metodiku, principus. (Tas nav Amberai )

Piekrītu, ka uzņēmumā, kurā bankas kartes un avansi tiek izsniegti vairākām personām, būtu jānosaka materiālā atbildība. Tomēr gadījumā, kad uzņēmumā ir viens īpašnieks, viņš arī vienīgais valdes loceklis, viņš arī vienīgais bankas kartes lietotājs, līgums par materiālo atbildību, noslēgts starp Kalniņu un Kalniņu, varētu arī izpalikt. Pats jau vien atbild un ne no viena cita neko nevarēs paprasīt. Es jau varētu būt tāds grāmatvedis, kas iedzen klientos bijību, paklausību utt., bet šajos laikos to vairs nevar atļauties. Kādi nu tie klienti ir, ar tādiem jāiztiek...

Es izvērtēju, kāds ir risks, ka šo klientu kāds pārbaudīs, un rīkojos atbilstoši. Ir uzņēmumi, kuriem pastāvīgi jābūt "VID pārbaudes gatavībā", bet citi ir tādi, kurus 99%, ka neviens nekad nepārbaudīs. Ja nu nāk pārbaude, tad tai taču var sagatavoties.

Bet mobilā telefona rēķina gadījums, diemžēl, attiecas uz maksātnespējīgu uzņēmumu, kura grāmatvedību man palūdza sakārtot, bet par to man visdrīzāk neviens nesamaksās. Tādēļ negribētos sapūlēties ar metodikas "sakārtošanu".

Kāds sakars klientiem ar norēķinu personām?

Klients = mazais uzņēmums, kuram es taisu grāmatvedību. Gandrīz visiem norēķinu persona = valdes loceklis. Diemžēl tikai daļa ir apzinīgi un savus čekus iesniedz laikā. Tieši tādēļ man avansu norēķinu metodika paredz gan bankas pārskaitījumus avansu personai, gan ar karti bankomātā izņemto naudu, gan pirkumus, kas parādās bankas izrakstā, bet par kuriem tajā mēnesī vēl nav atnesti čeki, visus grāmatot uz 2380. Pēc tam, kad ir atnesti derīgi čeki, tos attiecīgi atspoguļo avansu norēķinos. Manuprāt, šeit gan ar metodiku, gan principiem viss ir kārtībā

Šāda metodika neizveidojās uzreiz, bet pēc tam, kad bija apnicis vairākus mēnešus nenoslēgt banku, vai arī labot vairākas iepriekšējās atskaites. Ir klienti, kas vienmēr atnes visu laikā, bet ir tādi, kas katru reizi atnes kādus rēķinus, kas attiecas uz 1-2 iepriekšējiem mēnešiem. Ja es visu laiku paralēli kārtējām atskaitēm iesniegšu iepriekšējo mēnešu labojumus, tad uzņēmums ātri vien VID sarakstos nokļūs riska grupā. Tādējādi plaši tiek izmantots gan 2380 konts, gan arī citi speciālie konti, kur grāmatoju darījumus "līdz visu apstākļu noskaidrošanai". Tāda, diemžēl, ir ļoti mazo uzņēmumu specifika. Var jau cīnīties ar klientiem, mēģināt viņus piespiest būt kārtīgākiem, bet tikpat grūti (bet daudz būtiskāk) ir piespiest savlaicīgi maksāt.

Runa ir par šo! :

Ambera

ziņojumu: 17484 12.10.2009 13:53

Dīvaini uzskati, ka uz nesaistītiem izdevumiem var likt visus "mēslus".