Kā tad jūs uzražosiet, ja nebūs kalkulācijas? Kā jūs zināsiet, no kā taisīt, cik daudz izlietot?

oi, ne to vien var "saražot" ...

bet ja nopietni - obligāti vajag šitādus zvērus "kalkulācijas" ?! ko darīt, ka tādas nekad nav bijušas...

Protams, ka mēs cenu aprēķinām, balstoties uz konkrētu pieprasījumu, bet man nav īsti skaidra viena lieta,es izkalkulēju, ka piemēram man plānotās tiešās izmaksas ir tik un tik, netiešās tik, peļņas procents tik. Bet būtībā šī kalkulētā cena nesakritīs ar faktiskajām izmaksām, jo piem.kalk.esparedzēšu rokturi par 8 Ls, bet faktiski nopirkšu par 5Ls, vai tad man vēlreiz jātaisa kalkulācija ar faktiskām izmaksām, man nav īsti tas skaidrs, vai vienkārši pirms pasūtījuma uztaisu kalkulāciju, bet lai grāmatvedībā būtu attaisnojuma dokuments par konkrētā izejmateiāla izlietojumu saimnieciskajā darbībā, taisu augšā aktu uz konkrēto pasūtījumu, kas tur izlietots. Inventūras taisam 1X mēnesī, ar to viss kārtībā. Jautājums, vai man vēlamais peļņas procents jābūt noteikts nolikumā, vai arī katrai precei es varu likt tādu procentu, kādu vēlos, jo ir individālie pasūtījumi

Mīļā Baiba! Ja vien Jūs neesat galdniece, bet grāmatvede, Jums NAV jātaisa kalkulācijas. To dara sava aroda speciālisti, Jūs dariet savu - grāmatveža - darbu.

Protams, ka pati netaisu kalkulācijas, to dara vīrs, kas ir galdnieks, tikai īsti nesaprotu to secību, lai grāmatvedībā visi dokumenti būtu kārtībā. Tātad, ja es pareizi saprotu: kalkulāciju vīrs uztaisa pirms cenu piedāvājuma ar plānotajām izejvielu cenām, bet tas nekur nav jāgrāmato. Tā kā man ir periodiskā inventarizācija 1X mēnesī, es saņemot izejvielu, to grāmatoju uz izmaksām, bet inventarizācijas rezultātu grāmatoju, vai nu palielinot izmaksas vai samazinot, atkarībā no atlikuma. Vai pareizi daru, ka uz katra izejvielu iegādes čeka atrakstu, kur kas ir izlietots vai pareizāk būtu taisīt atsevišķu sarakstu? Kā jūs uzņēmumos to darāt? Mums ir mazs uzņēmums, tādēļ speciālas programmas šobrīd nepērkam, bet izlīdzamies ar veco labo EXCEL. Un vēlrezi jautājums par izmaksām, kuras liek kalkulācijās, tās taču ir aptuvenās izmaksas, kuras es plānoju iztērēt nevis precīzās vai ne?

Ražošana ir tas pats, kas sabiedriskā ēdināšana.

Lai uztaisītu rosolu, pirmām kārtām jābūt receptei, kurā saraksta, ko, cik daudz liks iekšā.

Pēc tam taisa rosolu, visu mēnesi.

Mēneša beigās - saskaita, cik daudz (saskaņā ar recepti) bija jābūt iztērētiem materiāliem.

Pēc tam - salīdzina ar grāmatvedības datiem vai sakrīt vai nē.

Ja sakrīt - viss kārtībā. Izdala kopējās materiālās u.c izmaksas uz uztaisīto porciju skaitu un redz vienas porcijas pašizmaksu (mēnesī vidējo).

ja nesakrīt - meklē, kāpēc nesakrīt.

Ja vajag konkrēti zināt, cik izmaksās viens rosols katru dienu - tad katru dienu taisa kalkulāciju atbilstoši dienas iepirkuma cenām. Šī manipulācija svarīga tad, ja iepirkuma cenu svārstības ir lielas.

Īsumā tā.

Bet, ja kalkulācija nesakrīt ar faktisko (parasti tā arī ir), jo izejmateriālu, t.i. rokturus, enģes u.c parasti pērk tikai tad, ja pasūtījums ir apstiprināts, pie tam parasti pēc tam brauc uz vairākiem veikaliem un meklē konkrētas eņģes un rokturus, kuru cenu uzzinām tikai pērkot, iepriekš tāmē ieliek aptuveno cenu. Jautājums, ko dara, ja nesakrīt, tas kaut kur jāuzskaita? Pie tam, tā kā galdniecība ražo mēbeles tikai pēc individuāla pasūtījuma, katram pasūtījuma būs sava kalkulācija. Pie tam, vai pašizmaksas summa arī kaut kur jāiegrāmato-vienkārši nesaprotu ražošanai nianses, jo iepriekš strādāju par grāmatvedi ar ražošanu nesaistītā uzņēmumā

Ja jums būtu ražošana, kur mēnesī saražo 1000 galdus, kam vajadzīgas 1000 plāksnes, 6000 kājas, ax1000 skrūves, tad izejvielu norakstīšana notiktu uz kalkulācijas pamata.

Ja jums apjoms ir neliels, tad kalkulācija jums vajadzīga tādēļ, lai aprēķinātu cenu, ko piedāvāt pasūtītājam. To nekur negrāmato. Ja jūs katru mēnesi taisīsiet inventarizācijas, tad taču samērā precīzi zināsiet reāli iztērēto materiālu apmēru.

Kalkulācija un pašizmaksa ir vadības, nevis finanšu grāmatvedības jēdzieni. Tie ļauj jums pieņemt lēmumus par cenām un izmaksām, bet tos negrāmato. Daudz maz precīzas kalkulācijas iespējamas, ja kaut kādu preci ražo atkārtoti, lielos daudzumos un iepirkuma cenas nav svārstīgas.

Rodas iespaids, ka esat strādājusi valsts iestādē, ja vēlaties ar nolikumu noteikt peļņas procentu

Mīļš paldies Ilzex par izsmeļošo skaidrojumu - Par darbavietu runājot - Tā ir, pilnīgi precīzi;-) , bet paralēli šobrīd iznāk darboties saimnieciskajā grāmatvedībā un gribu, lai šis lietas būtu sakārtotas. Par peļņas procentu runājot, vai tad es varu piemēram galdam likt piemēram vēlamo peļņu piem.20Ls, skapim 10Ls(protams rēķinot, lai man tas atmaksājas) vai tomēr šim peļņas procentam jābūt vienādam uz visām precēm, piem.10% no pašizmaksas.Un tātad tam nekur nav jābūt atrunātam - kā gribu tā daru? Un netapa skaidrs, vai daru pareizi ar atrakstīšanu, ka saņemot izejvielas uz pavadzīmes vai čeka atrakstu, kuram pasūtījumam izlietots vai jātaisa atsevišķa uzskaite par katru objektu?

Ja uzņēmums dibināts ar nolūku pelnīt, tad principā gandrīz uz katru objektu cenšas nopelnīt maksimumu. Ja es galdu pārdošu kaimiņu Jānim, tad uzlikšu 20Ls, bet, ja mans pasūtītājs ir, piemēram, miljonārs, tad var uzlikt arī 50-100 Ls. Es teiktu, ka nav nepieciešams "reglamentēt" peļņas procentu.

Norakstot izejvielas, ja nav grūti, var taisīt aktu par objektu vai mēnesi. Uz katra čeka vai pavadzīmes var arī nebūt tik daudz vietas, lai visu šo informāciju tur uzrakstītu. Dariet tā, lai jums ir ērti un pārskatāmi. Ja firmā ir tikai Jūsu vīrs un visas skrūves un materiāli tiek izmantoti ražošanā, tad jums kā īpašniekiem ir jāapsver arī tas, cik izmaksā pārmērīga uzskaite. Ja katru mēnesi inventarizēsiet, tad taču katru mēnesi būs zināms, kādas ir materiālu izmaksas. Salīdzinot to ar ieņēmumiem un pārējiem izdevumiem būs skaidrs, kāda ir rezultējošā peļņa.

Nevajag aiz kokiem pazaudēt mežu. Kāda grāmatvedim starpība, vai rokturi no čeka 1234 aizgāja uz Jānim vai Pēterim pārdoto skapi, ja reiz visi izmantotie rokturi ir ietverti izdevumos un visi ieņēmumi par skapjiem ir atspoguļoti grāmatvedībā? Cita lieta, ja uzņēmumā strādā vairāki galdnieki, tad jārēķina līdz, vai kāds no viņiem nestiepj tos rokturus uz māju. Uzņēmums pats var izlemt, cik detalizēta materiālu uzskaite tam ir nepieciešama.

Ilzex - VISI uzņēmumi tiek dibināti ar nolūku - PELNĪT!

Paldies, nu vismaz tapa skaidrāks

Jums vienkārši jādomā, kā to visu padarīt izdevīgāku. Valsts iestādē varbūt jāpamato katras pildspalvas iegāde, bet privātā uzņēmumā uzskaitei jābūt tādai, lai jūs paši saprastu, kas notiek.

Ir uzņēmumi, kur noliktavā katra detaļai tiek piešķirts svītru kods un tiek lietota nepātrauktās inventarizācijas metode. Ir uzņēmumi, kur inventarizāciju taisa vienreiz gadā un iztiek. Priekš grāmatveža arī inventarizācija 1x gadā ir pietiekama, bet varbūt noliktavas "priekšniekam" vajag biežāk. Noliktavas uzskaiti bieži vien veido neatkarīgi no grāmatvedības - un tā var būt gan specializēta ļoti sarežģīta programma, gan rūtiņu burtnīca, kur pārdevējas ieraksta katru pārdoto mēteli. Iespējams, ka jūsu gadījumā var izveidot Excel failus, ur jūs ierakstīsiet tos datus, kas jums svarīgi.

Es kā negatīvu piemēru atceros 2x sūtītu ierakstītu vēstuli, ko kāds mans klients saņēma no pakalpojumu sniedzēja. Pirmajā vēstulē bija atgādinājums, ka no viena rēķina ir palikuši nesamaksāti 0.59 Ls. Otrajā vēstulē bija klāt pievienots atšifrējums ar visiem savstarpējiem darījumiem, lai nerastos nekādas šaubas, ka 0.59 Ls ir tiešām nesamaksāti. Cik izmaksāja šo vēstuļu sūtīšana un grāmatveža laiks to sagatavošanā? Var jau būt maniakāli grāmatveži, bet jādomā arī par izmaksām! Nav vērts tērēt 5 latus, lai atrastu 1 santīma nesakritību.

Nav vērts tērēt 5 latus, lai atrastu 1 santīma nesakritību-JĀ, TAM ES TIEŠĀM PIEKRĪTU!;-)