Vajag līgumu, kaut uz vienu dienu

Ja tas ir vienreizējs darījums, ja uzņēmuma vadītājs to rakstveidā akceptē (vislabāk jau izdot Rīkojumu), ja ceļazīmē ierakstīts - kurp, kāpēc brauca, es personīgi iebildumus neceltu.

Protams, par sistēmu to pārvērst nedrīkst.

Līgums ir vajadzigs, tikai ne autonomas, bet patpinājums līgums.

Līgums uz 1 dienu - tas nu gan ir smieklīgi, atvainojiet.

Par patapinājuma līgumu ir skaidrs.

Domas vēl bija par to, ja darbiniekam darba aprakstā ir minēts, ka darbs ar klientiem, tad varētu apmaksāt.Kāds ir jūsu viedoklis?

Dotajā gadījumā paprasījām uzrakstīt iesniegumu par komandējumu pa Rīgu bez dienas naudas no kura izveidoja rīkojumu par komandējumu un klāt pievieno ceļazīmi, bet problēma radās, ka pilnā apmērā nevarēja darbiniekam izmaksāt naudu.

Если работник фактически ездил к клиенту на своей машине, то в чем проблема оплатить? Aivars007 написал Вам, как это оформить.

В распоряжении на командировку, я бы написала, что работник поездку осуществит на своей автомашине и что ему будет компенсирована стоимость горючего.

Ja darbinieka amata pienākumos noteikts - braucieni pie klienta, tad pa republiku tas nav komandējums, bet gan darba brauciens un atmaksā faktiski izlietoto degvielu pēc ceļazimes (vai maršrupa lapas). Ja tā nav sistēma, tad uz atsevišķiem gadījumiem rīkojumā norāda, ka darba uzdevumu veiks ar personīgo automašīnu, minot rīkojumā degvielas marku un patēriņu uz 100km, bet apmaksās pēc piestādītās maršruta lapas, ja iestādes degvielas karte, tad OK, bet ja pa skaidru naudu, tad klāt pievienojot degvielas iegādes čeku.

Tātad, viens variants - ja darbiniekam amata aprakstā minēts, ka var doties izbraukumos pie klientiem (es to gan nevaru zināt, kā grāmatvedis, bet vadītājs gan), tad man nepieciešams rīkojums no vadītāja kā akcepts un no darbinieka maršruta karte. Pareizi saprotu? Tad degvielas izmaksas apmaksā pilnā apmērā?

otrs variants - iesniedzot iesniegumu personāldaļai, kura savukārt noformē komandējumu, kurā minēta personīgā a/m, tās norma, nobraukums + maršruta karte no darbinieka. Bet kā šeit veidojas apmaksas kārtība pēc maršruta kartes vai rīkojuma? cik zinu rīkojumam ir stiprāks spēks. kurš MK noteikums regulē?

Mūsu gadījumā, tā kā nezinājām, kas ir darbinieka pienākumos rakstīts, ir izveidots otrai variants. Taču darbiniekam nevaram apmaksāt pilnu degvielas summu, jo rīkojumā nobraukums 142 km (ņemts pēc standarta attālumiem starp pilsētām), bet darbinieka maršruta kartē figurē 152 km. Nezinu, kurā likumā par šādu lietu būtu rakstīts. Kā tagad labāk un pareizāk darīt summu, kas atbilst 142 km atlīdzināt un pārējo starpību ieturēt no algas?

А Вы знаете, как определяются стандартные расстояния между городами, от какого и до какого места? По-моему, в Вашем случае оплатить надо все 152 километра. Разница в 10 км вполне реальна, так как вы не замеряли расстояние между объектами.

Es saprotu kā attālumi tiek mērīti (no robežas līdz robežai) un pilnīgi piekrītu, ka tie var atšķirties pat par 50 km. Bet maršruta karte ir papildus dokuments (neatrodu nekur noteikumos, ka pēc maršruta kartes varētu veikt apmaksu), bet rīkojums ir pamata, tādēļ arī apmaksa iet pa 142 km. Varbūt kādam ir priekšlikumi kā sakārtot šo lietu, lai darbinieks dabūtu tik cik reāli notērēja uz braucienu?

Просто в распоряжении надо было написать, что оплатить согласно предоставленному маршрутному листу.