Elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.

Saskaņā ar likumu, lai dokuments iegūtu juridisku spēku, tajā jāiekļauj šādus rekvizītus:

1.dokumentaautoru nosaukums;

2.dokumentadatums;

3.paraksts

Tiesību aktos noteiktajos gadījumos organizācijas dokumentā, lai tam būtu juridisks spēks, papildus augstāk minētajiem rekvizītiem iekļauj šādus rekvizītus:

1.dokumentaizdošanas vietas nosaukums;

2.zīmoga nospiedums;

3.dokumentaapstiprinājuma uzraksts vai atzīme par dokumenta apstiprināšanu;

4.dokumentareģistrācijas numurs.

Dokumentā, kurā norādāms tā saņēmējs, jānorāda arī adresātu. Ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku tikai tad, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas

Organizācijas dokumentus paraksta persona, kuras amats norādīts dokumentā. Likums arī nosaka, ka personiskais paraksts, kas papīra dokumentā atveidots ar tehniskiem līdzekļiem, nenodrošina dokumenta juridisko spēku.

Dokumenta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģinālam ir juridisks spēks. Dokumenta atvasinājuma pareizību fiziskā persona var apliecināt tikai tiem dokumentiem, kura autors ir šī persona. Savukārt organizācija var apliecināt tādu dokumentu atvasinājuma pareizību:

•kuru autors tā ir;

•kurus tā saņēmusi no citām organizācijām un fiziskajām personām, ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka nepieciešama dokumenta autora piekrišana;

•kurus fiziskās personas iesniedz šai organizācijai.

Saskaņā ar likumu dokumenta dublikātu izdod, pamatojoties uz pirmdokumentiem, saskaņā ar kuriem izdots dokumenta oriģināls. Dokumenta dublikātam ir tāds pats juridiskais spēks kā dokumenta oriģinālam, un to izsniedz organizācija, kura izsniegusi dokumenta oriģinālu, vai šīs organizācijas saistību vai tiesību pārņēmējs.

Līdz ar likuma stāšanos spēkā spēku zaudē Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumi Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, kas līdz šim noteica, kā izstrādājams un noformējams dokuments, lai tas iegūtu juridisku spēku, raksturoja pārvaldes dokumentu sistēmu, paredzēja dokumenta rekvizītu noformēšanas prasības, kā arī dokumenta atvasinājumu izgatavošanas kārtību. Likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam izdot detalizētākus noteikumus par dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta noformēšanas kārtību, kā arī prasības dokumenta rekvizītu un dienesta atzīmju noformēšanai (šie noteikumi gan vēl nav izstrādāti).

Info no www.***censored***