Kāpēc iepriekšējā perioda 2 nedēļas? Tad jau vajadzēja 4 nedēļas kopā vismaz 8, ja divi gadi;-)

Kā Jūs rēķināsiet uzkrājumus?

Nezinu kāpēc, tāpēc, ka Augstākās tiesas Senāts tā interpretē!

Tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir saistāmas ar tiesībām reāli saņemt atvaļinājumu, savukārt noilguma rezultātā, zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu (DL 31. panta 1. daļa paredz, ka visi parasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā), zūd arī tiesības uz kompensāciju par šādu atvaļinājumu. DL likums pieļauj atvaļinājuma daļas (divas nedēļas) pārcelšanu uz vienu gadu (149. panta 3. daļa), tomēr ja iepriekšējā perioda atvaļinājuma daļa nav izmantota tam sekojošā nākamajā gadā, tā tiek zaudēta un anulējas. Tādējādi tiesības uz kompensāciju ir ne vairāk kā par sešām neizmantotā atvaļinājuma nedēļām: kārtējā atvaļinājuma četras nedēļas plus iepriekšējā perioda divas nedēļas. (LR Augstākās tiesas Senāta lēmums civillietā nr. SKC-667 no 10.10.10.)

Aktuāls raksts žurnāls "Saldo" decembris 2010, izdevums 20 (129) "Kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu- jauns pavērsiens"

Un tur tas rakstīts un paskaidrots kāpēc.

Gan rakstīts, gan paskaidrots.

Bet es vienalga nesaprotu, kā tagad rīkoties.

Laikam tiesu prakse nevienam izņemot mani nerūp.

Katram soģim sava interpretācija:

Darba likuma 31.pantsnosaka, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Noilgst arī prasība par atvaļinājuma piešķiršanu. Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, TAD NOILGUMA TERMIŅŠ SĀKAS AR APRĒĶINA IZSNIEGŠANAS DIENU. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.

Līdz ar to, ja darba devējs nenodrošina ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, tam darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā ir jānes risks par kompensācijas izmaksu PAR VISU PERIODU, par kuru atvaļinājums nav izmantots, atbilstoši DL 31.pantanosacījumiem par prasības noilguma termiņu.

http://www.at.gov.lv/files/docs/summaries/2005/Jautajumi_Darba_likums.doc

Jā, tā līdz šim arī bija.

Bet, cik es saprotu, šobrīd Augstākās tiesas Senāts ir mainījis savu līdzšinējo nostāju un uzskata, ka "tiesības uz kompensāciju ir ne vairāk kā par sešām neizmantotā atvaļinājuma nedēļām: kārtējā atvaļinājuma četras nedēļas plus iepriekšējā perioda divas nedēļas".

Murgs

Kamer darbinieks strādā - viņam nav tiesību pieprasīt kompensāciju, tiesības rodas tikai aizejot no darba! Un tiesības prasīt ir divi gadi!

Domāju, ka prasītājam pietrūka pacietības strīdēties par savām tiesībām. Ja lēmums būtu pārsūdzēts, ja viņam būtu "normāls" advokāts, viss varētu būt otrādi.

Diemžēl šis taisnīguma panākšanas process ir ļoti ilgstošs, dārgs, apnicīgs un neprognozējams.

Maz ir tādu cilvēku, kas spēj to izturēt.

Maz ir tādu tiesnešu, kas vēlas tikt skaidrībā...

Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā nr.SKC-667/2010
Kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/2010/
MU-maija Kā reiz izskatās, ka šis nav tas gadījumsj, ja jau lieta aizgājusi līdz Augstākās tiesas Senātam!

Nu darbinieki paši vainīgi - kam neiet atvaļinājumā.8-)

Inga!

Kāpēc jūs domājiet ka AT Senāta lēmumu nevar pārsūdzēt?

Tāpēc:

"Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009.gada22.decembra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.

Atmaksāt SIA RKF „V. G. S.” iemaksāto drošības naudu Ls 50.

Spriedums nav pārsūdzams."

Un nav jau vairs arī kam, vienīgi ES.

Darbiniekam nav jālūdzas iet atvaļinājumā. Darba devēja pienākums - sūtīt darbinieku atvaļinājumā. Jo tas, pirmkārt, pašam DD vajadzīgs - lai darbinieks atpūšas, spēkus uzkrāj.

Un tieši tādēļ, ka darba devējs šo savu pienākumu nav pildījis, viņa pienākums būtu izmaksāt kompensāciju par visu iekavēto atvaļinājuma laiku.

Darbiniekam, savukārt (ja vien viņš var pierādīt, ka DD viņu nelaida atvaļinājumā kaut arī viņš lūdzās un lūdzās), "pienākums" aiziet pie arodārsta, konstatēt arodslimību, kas radusies tāpēc, ka viņš ilgstoši nav bijis atvaļinājumā un sūdzēt DD tiesā par veselībai nodarīto kaitējumu. Tiesa piešķirs darbiniekam ne tikai kompensāciju, bet arī alimentus visa mūža garumā.

tas viss protams ir skaidrs.

tikai žēl, ka likumdevēji un izpildvara, ir tik nenovīdīgi, ka nespēj šajā (un arī daudzos citos) jautājumā rast un sniegt citiem vienotu, skaidru un nepārprotamu likumu.

Tādi jau mūsu likumi ir. Ņemsim vien likuma par nodokļiem un nodevām -skaidras naudas darījumi pantu. Arī katrs trakstē kā grib. Protams žēl, tā kā speciāli taisīti, lai cilvēki kļūdītos;-)

mazās firmās neviens neko neievēro, atvaļinājumu var ņemt, bet naudu nemaksā