Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek sabiedrības likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Likvidāciju var veikt valdes locekļi, vai var iecelt likvidatoru. Lēmums par sabiedrības likvidāciju ir jāiesniedz komercreģistra iestādei. Likvidācijas gaitā sabiedrības firmai pievieno vārdu “likvidējamā”.

Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka, lai apmierinātu visu kreditoru prasības ar visu sabiedrības mantu nepietiek, ir jāiesniedz maksātnespējas pieteikums. Likvidatoram visiem kreditoriem ir jāizsūta paziņojums par likvidācijas uzsākšanu. Kreditori savas prasības var pieteikt trīs mēnešu laikā, ja nav noteikts citādi. Likumā ir paredzēta arī kreditoru aizsardzība. Pēc kreditoru prasību iesniegšanas likvidatoram ir jāsastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilance.

Pēc kreditoru prasību apmierināšanas un likvidācijas izdevumu segšanas ir jāsastāda slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns, nosakot likvidācijas kvotu. To pārbauda revidents, ja saskaņā ar statūtiem ir noteikts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai, ja tā nolemj dalībnieku sapulce.

Šie dokumenti jānosūta viesiem dalībniekiem. Likvidatoram jānodrošina sabiedrības dokumentu nodošana glabāšanā valsts arhīvā.

Atlikušo mantas sadali veic proporcionāli katra dalībnieka daļai. Ja sabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var lemt par darbības turpināšanu vai reorganizāciju.

Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales, likvidatoram jāiesniedz pieteikums komercreģistra iestādei par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadalīšanas plānu un revidenta atzinumu (ja tiek veikta revidenta pārbaude).

Par savas vainas nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs likvidators, bet, ja t