Kontējums uz pieņemšanas-nodōšanas akta pamata

Labdien!

No pakalpojuma sniedzēja tika saņemts avansa rēķins par pakalpojuma 100% priekšapmaksu (100 Ls + 22 Ls - PVN). Šis avansa rēķins netika iegrāmatots.

Saskaņā ar šo rēķinu tika samaksāts avanss 100% apmērā. Šī operācija tika iegrāmatota pēc bankas izraksta samaksas dienā:

D2190 K2620 – 122.00 Ls

D5721 K2390 – 22.00 Ls

Pēc pakalpojuma sniegšanas tika sastādīts darbu pieņemšanas-nodošanas akts (tajā nav visu obligāto nodokļu rēķina rekvizītu) kas apstiprina, ka pakalpojums tika sniegts.

Vai drīkst veikt šādu kontējumu uz šī akta pamata:

D7170 K2190 – 100.00 Ls

D2390 K2190 – 22.00 Ls

Vai tomēr vajadzīgs vēl viens rēķins (kur ir visi obligāti nodokļu rēķina rekvizīti) uz kā pamata var veikt šo kontējumu?

Paldies!

Akts ir tikai atskaite par darbu paveikšanu, kur abas puses piekrīt, ka ir ok. Un pēctam tad nu piestāda rēķinu. Bet, ja ir avansa rēķins bijis pilnā apmērā, tad nu var prasīt gala rēķinu, kur būtu visi rekvizīti, un ailē kur ir samaksas informācija, tad viņam būtu jānorāda, ka bijusi priekšapmaksa. Nu tā vismaz es darītu, jo nu manā izpratnē akts, tomēr nav grāmatvedības doc.

Vieglāk strādāt, ja izport katra dokumenta būtību.

Avansa rēķins - attaisnojuma dokuments naudas samaksāšanai avansā.

Akts - dokuments, ar kuru puses apstiprina, paveiktos darbus vai sniegtos pakalpojumu.

Rēķins - dokuments, kas dod tiesības ielikt samaksāto naudu izmaksās.

Katram dokumentam ir sava jēga, nozīme un mērķis.

Anda - un tas viss jāpiestāda kartupeļu vagās vai tomātu dobēs. 😆

Cerībai - vajadzīgs nevis vēl viens rēķins, bet tas pats vienīgais rēķins, kurš būs gan pamatojums izdevumu kontēšanai, gan arī priekšnodokļa atskaitīšanai.

Lieki piebilst, ka arī citos dokumentos (pat grāmatvedības izziņā un jebkurā aktā) ir jābūt norādītiem visiem attiecīgajiem rekvizītiem.

Dokuments bez rekvizītiem nav derīgs.

Palasiet Dokumentu spēkā esamības likumu, ja brīvdienās paliks kāds brīdis laika.

Vēsā laikā labāk siltumnīcās vai zem agroplēves 😆

Andaz,

Bet kur ir rakstīts, ka "dokuments, ar kuru puses apstiprina, paveiktos darbus vai sniegtos pakalpojumu" nevar kalpot kā dokuments uz kura pamata samaksāto naudu iekļauj izmaksās? It īpaši, ja uz dokumenta ir norādīta summa par kādu šie darbi ir izpildīti. Ja jau puses apstiprina, ka darbs ir paveikts, tātad šo darbu var likt izmaksās / aktīvos. Jo viņš IR sniegts un, galvenais, saņemts.

Anda - patiešām, KUR ir teikts, ka tas VIŅŠ (rēķins) ir jāpiestāda - siltumnīcā vai kur citur!

🙂

Tikpat labi var būt situācija, kad nekāds avanss nav maksāts, rēķins vēl nav saņemts (jo to var izrakstīt 15 dienu laikā) bet pakalpojums ir saņemts (ko apliecina tas pats parakstītais akts). Ko tad? Izlikties, ka nekā nav un un nekas nav bijis? Ne taču. Iegrāmatot pakalpojumu izmaksās uz akta pamata un tad, kad saņem rēķinu, tad no uzkrājumiem pārcelt uz saistībām (uz rēķina pamata). Piesardzības princips, vai ziniet.

Vispirms var iekontēt kontā "Ieceres", kad izdomā, ka patiešām ieceri īstenos, pārcelt uz kontu "Projekti". Kad noslēdz līgumu, tad var pārcelt uz kontu "Līgumi", kad darbi padarīti, var pārcelt uz kontu "Saistības", kad saņem rēķinu (attaisnojuma dokumentu - derīgu, ar visiem rekvizītiem), tad var veikt to vienu vienīgo grāmatojumu, kurš vispār bija jāveic.

Kaut kā tā.

Lai būtu strikti ievērots piesardzības princips visās stadijās.

kaut kā šoreiz pilnmēness efekts stipri agri pieteicies... 😏

kaut kā šoreiz pilnmēness efekts stipri agri pieteicies...

😖

kaut kā šoreiz pilnmēness efekts stipri agri pieteicies...

😂

Paldies!

Ar gala rēķinu izskatās ka būs drošāk

Ar pareizi noformētu attaisnojuma dokumentu būs pavisam droši. 🙂