Modernizēs Civillikuma Ģimenes tiesību daļu
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz modernizēt tā Ģimenes tiesību daļu, atsakoties no novecojušām tiesību normām un novēršot Civillikuma neatbilstību vairākiem citiem likumiem.
Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts atteikties no laulību izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo šobrīd šī prasība ir novecojusi un vairs nepilda vēsturisko funkciju – informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Informācijas izvietošanai dzimtsarakstu nodaļu telpās vairs nav praktiskas nozīmes, jo, lai novērstu likumam pretējas laulības noslēgšanu, par šķēršļu neesamību iespējams pārliecināties datu bāzēs. Turklāt ziņas par laulību laiku un cita informācija ir privāta, un to nebūtu nepieciešams izplatīt.
Izmaiņas paredz, ka iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajā laulībām. Nereti garīdznieki likumā noteiktajā termiņā nepaziņo attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai par laulāšanu, kas rada nepilnības laulību reģistrā.
Personas, kas vēlēsies laulāties, laulības varēs noslēgt arī citās tam piemērotās telpās vai vietās. Patlaban likumā noteiktajam ierobežojumam, ka laulā tikai dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, mūsdienās vairs nav būtiska pamatojuma, un daudzi jaunie pāri laulības vēlas slēgt, piemēram, brīvā dabā, pilī vai muzejā.
Likumprojekts paredz, ka laulību varēs uzskatīt par izirušu arī tad, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas prasa laulības šķiršanu, vai vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu. Šādos gadījumos tiesa samierināšanas nolūkā nevarēs atlikt lietas izskatīšanu līdz sešiem mēnešiem.
Deputāti pauda šaubas, vai mūsdienu situācijai atbilst piedāvātā likuma norma, kas paredz, ka adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un ne vairāk kā četrdesmit piecus gadus vecākam par adoptējamo. Vairāki komisijas locekļi izsvēra, ka katrs adopcijas gadījums tomēr būtu jāskata atsevišķi, nenosakot universālus ierobežojumus attiecībā uz vecumu. Būtu grūti pamatot, kādēļ adoptēt bērnus nevarētu ģimenes, kuru locekļi ir jaunāki par 25 gadiem un kuriem nevar būt pēcnācēji. Tāpat dzīvē nav reti gadījumi, kad bērni dzimst ģimenēs, kur starp partneriem ir ievērojama vecuma starpība, un nebūtu īsti pamatoti gādīgiem cilvēkiem aizliegt adopciju vienīgi ievērojamās gadu starpības dēļ.
Grozījumi Civillikumā nepieciešami, jo 1937.gadā pieņemtajā likumā ietvertā ģimenes tiesību regulējuma normas ir novecojušas un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Ar grozījumiem tiks novērstas problēmas pašreizējā regulējumā, kas skar laulības noslēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, paternitāti, adopciju, uzturlīdzekļus, kā arī līdzekļus otra laulātā uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Darbs pie likumprojekta Tieslietu ministrijā ilga pusotru gadu, iesaistot tiesnešus, nevalstisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvjus.
Par grozījumiem Civillikumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
