Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 28.novembrī, iepazīstoties ar ziņojumu par mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, rosināja izstrādāt konkrētus priekšlikumus konstatēto problēmu novēršanai, tostarp stiprināt mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību.
„Šodienas sēdē secinājām, ka jaunā uzņēmējdarbības veida – mikrouzņēmumu - ieviešana kopumā nav devusi gaidīto rezultātu. Ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka liela daļa šādu uzņēmumu strādā ar zaudējumiem vai arī nedeklarē savu apgrozījumu un nemaksā nodokļus par saviem darbiniekiem. Mikrouzņēmumu darbinieki ir mazāk sociāli aizsargāti salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vispārējā kārtībā. Tāpat pastāv iespēja, izmantojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, veidot shēmas, kā optimizēt nodokļus,” pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Ozoliņš.
„Pieci procenti no visiem strādājošajiem nodarbināti mikrouzņēmumos, un liela daļa no viņiem sociālās garantijas – pensijas, pabalstus - faktiski saņem uz citu sociālā nodokļa maksātāju rēķina. Vai šāda situācija nerada draudus sociālajam budžetam?” vaicāja E.Siliņa, apspriežot Labklājības ministrijas sagatavoto ziņojumu.
E.Siliņa arī rosināja apspriest iespēju pārskatīt mikrouzņēmumiem dotās tiesības piedalīties publiskajos iepirkumos un uzsvēra, ka „daudzi mikrouzņēmumi konkursos piedalās ar ļoti zemām cenām, un pārējie tirgus dalībnieki, lai varētu pastāvēt, ir spiesti pāriet uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju režīmu”.
Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits ir palielinājies trīs reizes, un kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrēti 38 688 uzņēmumi, kas ir 27 procenti no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem. Strādājošo skaits šajā laika posmā mikrouzņēmumos palielinājies vairāk nekā 10 reizes, taču 75 procentiem tajos strādājošo nebija norādīti ienākumi. Pagājušajā gadā savu apgrozījumu nebija deklarējuši 20,5 procenti uzņēmumu, un līdz šī gada vidum kopējais mikrouzņēmumu nodokļa parāds sasniedzis 1,4 miljonus latu, deputātus informēja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.
ttiecībā uz iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, J.Muižniece atzina, ka atsaucība tam nav liela, bet ir gadījumi, kad mikrouzņēmumu darbinieki sociālo nodokli maksā neilgi pirms, piemēram, došanās bērna kopšanas atvaļinājumā, tādējādi nodrošinot sev lielāku pabalstu.
Lai pilnveidotu mikrouzņēmumu darbības regulējumu un aizsargātu darba ņēmēju intereses, Labklājības ministrija plānojusi virzīt grozījumus likumā, nosakot pienākumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātajam rakstveidā brīdināt darbinieku, ja uzņēmums zaudē nodokļa maksātāja statusu. Tādējādi darbinieks laikus tiktu informēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis tiks ieturēts no algas vispārējā kārtībā. Tāpat plānoti vairāki pasākumi, lai novērstu mikrouzņēmumu nodokļa izmantošanu nodokļu optimizēšanas shēmās.
Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu Ministru kabinets izvērtē likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, un katru gadu līdz 1.oktobrim laikposmā līdz 2015.gadam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.
