Ar nākamā gada 1. janvāri stāsies spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību akti nodokļu politikas jomā. Visvairāk Latvijas iedzīvotājus skars izmaiņas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), proti, no 2013. gada 1. janvāra IIN likme būs 24% līdzšinējo 25% vietā, savukārt ar 2013. gada 1. jūliju IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu tiks palielināts no līdzšinējiem 70 uz 80 latiem mēnesī.
„Latvija pašlaik ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas samazina nodokļu slogu iedzīvotājiem, lai atvieglotu ikdienu un veicinātu konkurētspēju tuvējā Baltijas reģionā. Darbaspēka nodokļu samazināšana ir valdības prioritāte, tāpēc uzsākto darbu turpināsim arī nākamajos gados,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
No 2013. gada ir ieviestas nodokļu pretizvairīšanās normas attiecībā uz tāda ienākuma aplikšanu ar nodokli, kas IIN maksātājam pienākas no tā līdzdalības zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos (ārvalstu sabiedrībās). Paredzēts, ka ar nodokli tiks aplikts uz maksātāju attiecināmais ārvalstu sabiedrības ienākums, ja maksātāja līdzdalība ārvalstu sabiedrībā ir būtiska (25% un vairāk) neatkarīgi no tā, ka šis ienākums nav ticis sadalīts dividendēs. Ja šo jau aplikto ienākumu sadalīs dividendēs, nodoklis šim ienākumam otrreiz uzlikts netiks.
Lai ierobežotu nodokļu plānošanu uzņēmumiem, kuri, izsniedzot skaidrās vai bezskaidrās naudas avansus un neliekot par tiem norēķināties, izvairās no algas nodokļa nomaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu veikšanas, turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Tiek paredzēts pārejas periods attiecībā uz uzņēmumu līdz 2012. gada 31. decembrim izsniegtajiem skaidrās vai bezskaidrās naudas avansiem, par kuriem nebūs veikti norēķini. Ja par šiem avansiem nebūs veikti norēķini līdz 2013. gada 30. jūnijam, 1. jūlijā tos pielīdzinās algota darba ienākumam.
2013. gadā valsts atbalsta vai Eiropas Savienības (ES) atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros saņemtie maksājumi netiks iekļauti gada apliekamajā ienākumā. Savukārt līdz 2014. gada 31. decembrim ir pagarināts laika posms, kurā ienākums, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā, ir uzskatāms kā ar nodokli neapliekams ienākums.
No 2013. gada ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) netiks apliktas nerezidentiem (kapitālsabiedrībām) izmaksātās un no nerezidentiem saņemtās dividendes. Šo normu neattiecinās uz dividendēm, kas tiek izmaksātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstu rezidentiem. Tiks arī noteikts neitrāls UIN režīms ienākumiem un zaudējumiem no akciju un kapitāla daļu atsavināšanas, izņemot zemu nodokļu vai beznodokļu valstu akciju un kapitāla daļu atsavināšanu.
2013. gada laikā plānots arī turpināt darbu pie grozījumiem likumā par UIN, kas paredz saglabāt neitrālu UIN režīmu attiecībā uz ES vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanu. Tāpat plānots arī papildināt atbalstāmo nozaru sarakstu, kuras ar 2013. gada 1. janvāri varēs saņemt UIN atlaidi par veiktajām investīcijām, kas pārsniedz 3 miljonus latu, ar citām ražošanas nozarēm, kuras veicina valsts ekonomisko attīstību un ir vērstas uz eksportu.
No 2013. gada 1. janvāra likumā par nodokļiem un nodevām stāsies spēkā arī izmaiņas attiecībā uz skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem – no 3000 uz 1000 latiem tiek samazināts slieksnis, kuru sasniedzot ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, savukārt no 10 000 latiem uz 5000 latiem tiek samazināts slieksnis, kuru sasniedzot nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Tāpat nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, būs pienākums deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.
Ar 2013. gada 1. janvāri stāsies spēkā arī jauns Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums. Jāatgādina, ka tas neparedz būtiskas izmaiņas, bet galvenokārt redakcionāli precizē pašlaik spēkā esošās likuma normas, precizē vai paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru.
Vienlaikus tas paredz ieviest arī vairākas nodokļu maksātājiem labvēlīgas PVN piemērošanas normas: izvēles iespēju piemērot PVN lietotā nekustamā īpašuma darījumos, tiesības neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem, tiesības pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu, kā arī līdz 22 eiro ir paaugstināta ar PVN neapliekamā preču sūtījuma vērtība. Līdz ar PVN likuma spēkā stāšanos jaunā redakcijā ir jāizsaka visi uz likuma pamata izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tādējādi ir plānots, ka 2013. gadā spēkā būs vairāki jauni MK noteikumi.
2013. gadā ir paredzēts veikt grozījumus arī likumā par akcīzes nodokli, lai precizētu dažas likuma normas, ar ko tiks novērsti atsevišķi pārpratumi to piemērošanā.
No 2013. gada 1. janvāra uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāju loks tiks paplašināts ar zemnieku saimniecībām un ārvalsts komersanta filiālēm. Taču, atbilstot likumā noteiktajiem kritērijiem, zemnieku saimniecības, kā arī ārvalsts komersanta filiāles, varēs saņemt atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas. Jāmin arī tas, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem būs iespēja vienu reizi taksācijas perioda laikā mainīt nodokļa piemērošanas kārtību, deklarējot atbrīvojumu vai nepiemērojot atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas.
Ar 2013. gada 1. janvāri stāsies spēkā arī prasības komersantu un zemnieku saimniecību maršruta kontroles sistēmām. Noteikumi nosaka, kādus datus fiksē un ieraksta maršruta kontroles sistēmas, lai komersants vai zemnieku saimniecība, veicot savas saimnieciskās darbības uzskaiti, saņemtu atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas. Šī prasība attiecas tikai uz tiem komersantiem un zemnieku saimniecībām, kas savus vieglos transportlīdzekļus ir deklarējuši Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) kā tikai un vienīgi saimnieciskās darbības veikšanai izmantojamu transportlīdzekli.
Nekustamā īpašuma nodokļa jomā ar 2013. gadu nodokļa likmes koridoram (0,2 – 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības) tiks noteikta robeža 1,5%, līdz kurai pašvaldība var noteikt nodokļa likmi saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem. Nodokļa likme var pārsniegt 1,5% robežu tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums netiek apsaimniekots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Ar 2013. gada 1. janvāri stāsies spēkā arī grozījumi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kā arī plānots veikt vairākus citus redakcionāla rakstura grozījumus likumos un MK noteikumos, kas būs saistīti ar eiro ieviešanu.
Ar detalizētu nodokļu izmaiņu sarakstu iespējams iepazīties FM mājaslapā.
