Cesija + maksātnespēja

Sveicināti!

Palīdziet seksjošā jautājumā:

SIA ir nocedējis parādu no cita SIA, kurš ir kļuvis maksātnespējīgs un ir uzsākts pat bankrota process, kā rezultātā, protams, šis parādnieks ir nedrošs. Tāpēc atspoguļot bilancē nebūtu "prātīgi". Gribēju veidot uzkrājumus, bet īsti nesaprotu, kādi grāmatojumi...

D 23... (nedrošie) - K 23... (parastie)

D ???? - K 43... (uzkrājumi)

Jautājums - kāds ir konts pretī uzkrājumu kontam, vai tomēr jāliek 7. grupas konts, ka "parastā" pircēju-pasūtītāju parādu gadījumā? Vai tad tie būs izdevumi? Kaut kā apjuku...

PALDIES! 😉

Parasti uztaisu atsevišķu kontu, lai pašai ērtāk.

Paldies, Andaz! Ir jau ir man atsevišķi konti cedētajiem parādiem un arī uzkrājumeim utt. utjpr. BET jautājums par to 7. grupas kontu - vai tiešām par šo uzkrājumu summu samazināsies peļņa???

Kā tad savādāk?

Uzkrājumi nedrošiem parādiem vienmēr tika veidoti uz izdevumu rēķina (peļņas mazāk) un par tiem tika palielināts AIe (nodokli neietekmē).

"Parastā" gadījumā, proti, vispirms kaut ko pārdodam (tātad ir apgrozījums), tad nesaņemam samaksu un veidojam uzkrājumus un ir arī no kā samazināt to peļņu. Tas jau man skaidrs.

Bet ar cedētu parādu taču nedaudz savādāk - no tā parāda jau nav bijusi pirms tam nekāda ne peļņa, ne apgrozījums. Un mūsu gadījumā tā cedētā summa ir ļoti liela attiecībā pret uzņēmuma apgrozījumu, un gala beigās rezultāts no peļņas pārtop par ļoti lieliem zaudējumiem. Tāpēc jau saminstinājos un prasu pēc kāda padoma, viedokļa 😉

Un tomēr, ja jāliek uz tiem izdevumiem, tad kurā PZ postenī to atspoguļot? Izskatās, ka uz pārējiem saimnieciskajiem izdevumiem, ne? 😏

Uz jūsu uzņēmumu ir cedēts parāds? Vai jūsu parādnieks ir cedēts citam uzņēmumam?

Lai nesaputrotos juridiskajos terminos, tātad:

SIA "A" ir parādā SIA "B".

SIA "C" cedē SIA "A" parādu pret SIA "B". Tātad tagad SIA "A" ir parādā SIA "C", bet SIA "C" ir parādā SIA "B". Un SIA "A" ir maksātnespējīgs un vēl vairāk - ir jau uzsākta bankrota procedūra.

Mēs esam SIA "C" 🙂

Manuprāt, SIA C nevar cedēt A parādu pret B, cedēt var tikai SIA B. Cesija ir smalks nosaukums parāda pārdošanai. Tātad B jums nodeva šo parādu un jūs kaut ko par to samaksājāt (vai cedējāt pretī kādu citu parādu).

Šādi iegūtus aktīvus var atspoguļot bilancē atbilstoši pašizmaksai (ja uzskatāt, ka no tā gūsiet kaut kādus ieņēmumus nākotnē). T.i. ja par parādu, kura nominālvērtība ir 100 000 Ls, jūs samaksājāt 10 000, tad tādu summu arī varat likt bilancē un šai summai veidot uzkrājumus. Parāda "nominālvērtībai" nav nozīmes. Ja parāds tiek atgūts, tad PZA iekļauj starpību (cik saņēmām mīnus cik samaksājām).

Jūsu gadījums ir specifisks tādēļ, ka A ir maksātnespējīgs un visdrīzāk nekādu naudu neatgūsiet, līdz ar to jāveido uzkrājumi tādā apmērā, kādu samaksājāt par šī parāda iegūšanu. Ja pretī nodevāt citu aktīvu (piemēram kādu savu debitoru parādu), tad tā aktīva vērtība jums ir zināma.

Tik tiešām nestrīdos par tiem juridiskajiem terminiem, tā tomēr ļoti smalka lieta. Kaut gan ir Cesijas līgums utt. utjpr. 🤐

BET tieši ņemot vērā to, ka pats "vaininieks" (SIA "A") ir kļuvis maksātnespējīgs, tad neviens neko tā arī nedabūs. Tāpēc jau bilancē šīs parādsaistības uzrādītos pa nullēm (parāds - uzkrājumi), bet nu paliek, protams, kredīta puse kur ir jauniegūtais parāds pret SIA "B". Vai tad to arī var neuzrādīt? Jo skaidrs, ka mēs neko neiegūsim no SIA "A", tad arī SIA "B" attiecīgi nekas netiks. Pagaidām nekādas atlīdzības saistībā ar šo nav nevienam vēl maksātas, atdots utt.

Viss atkarīgs no cesijas līguma. Parādus "tāpat vien" neviens necedē. Ja līgumā paredzēts, ka tik, cik iegūsiet no C, tik arī pārskaitīsiet B, tad diez vai šāds darījums ir saistīts ar saimniecisko darbību. Gan inkasso firmas, gan citi parādu piedzinēji par saviem pakalpojumiem kaut ko pieprasa.

Izskatās, ka jūsu gadījumā nekādi norēķini vēl nav notikuši, bet jāskatās, kāda samaksa paredzēta līgumā.

"Parastajos gadījumos", kur cesija tiek veikta starp nesaistītiem uzņēmumiem tādēļ, ka C ir lielākas iespējas piedzīt parādu no A, nekā B, parāds tiek reāli nopirkts. C izvērtē, kādas ir iespējas atgūt naudu no A un attiecīgi samaksā. Ja B domā, ka piedāvātā samaksa ir par mazu, tad viņi tādai nepiekrīt. Līdz ar to darījuma cena (starp nesaistītiem uzņēmumiem) zināmā mērā atbilst prognozētajai atgūstamajai summai mīnus paredzamie piedziņas izdevumi.

Ja C "tā vienkārši" pārņem A parādu, tā vietā kreditoros uzrādot parādu pret B, kas =100% no A parāda, tad vai nu 1) jūs esat labdari, kaut kāds Soross vai kas cits, 2) maksātnespējā vajadzēja, lai kreditors nebūtu B.

Ja līgumā ir ierakstīts, ja jums B ir jāsamaksā X summa neatkarīgi no tā, vai izdodas piedziņa, vai nē, tad tik jums arī jāliek kreditoros. Ja līgumā rakstīts, ka jums B jāmaksā tikai tad, ja kaut ko piedzenat no A, tad to vispār nav vērts likt bilancē, ja nu vienīgi kā iespējamās saistības, bet kā jūs noteiksiet summu? Līdz ar to es netaisītu nekādus uzkrājumus utt, īpaši ja tie vēl ir neproporcionāli lieli pret uzņēmuma parasto apgrozījumu.

http://www.***censored***/lat/meklet?q=cesija&match=on te ir pulka materiāla, ko izlasīt.