UIN bāzes samazināšana par uzkrājumiem

Labs vakars!

Uz 31.12.2017 bilancē bija uzkrājumi, par kuriem bija samaksāts UIN pēc veca likuma. UIN likuma pārejas noteikumu 17., 18. p. pasaka ka no 2018.g. drīkst samazināt apliekamo bāzi, bet sadalot tos deklarācijas 1.3. tabulā un 16.rindā (kad būs dividenžu nodoklis).
2017.gadā izveidotie uzkrājumi (kredīta apgrozījums) bija lielāki par 2016.gadā izveidotajiem. Uzkrājumi ir pakalpojumiem par kuriem bilances datumā nav saņemts rēķins.
Kā pareizi būtu sadalīt uzkrājumu atlikumu deklarācijas 1.3. tabulā 16.rindā? ja ir, piem., tādi cipari:
31.12.2015 atlikums 10 000 eur
2016.g. izveidošana (K) 207 000 eur, reverss (D) 200 000 eur
31.12.2016 atlikums 17 000 eur.
2017.g. izveidošana (K) 250 000 eur, reverss (D) 120 000 eur
31.12.2017 atlikums 147 000 eur.
Mums ir 2 varianti:
1 – 1.3.tabulā 17 000 eur un 16.rindā 130 000 eur,
2 – tikai 16.rindā 147 000 eur.
Paldies jau iepriekš par atbildēm!

Kādēļ par pakalpojumiem veidojat uzkrājumus, ja tie ir uzkrātie izdevumi, kam nav nekāda sakara ar UIN deklarāciju?

Veidojām lai pārskata gadā būtu izmaksas, pat ja nav saņemts rēķins.
Nu kā nav nekāda sakarā? Tie ir uzkrājumi, nevis uzkrātas saistības, izveidoti līdz 31.12.2017. Pēc veca likuma par tiem bija jāpalielina apliekama bāze un samaksāti 15%. Tad pēc uzkrājuma samazināšanas (saņemts rēķins un uzkrājums reversēts), mums ir tiesības samazināt jau 2018.gada bāzi par piem., ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām (1.3. tabula un 19.rindā) un dividenžu nodokli (16.rindā).
UIN likuma pārejas noteikumi 17.,18.p.:

17. Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 2017. gada 31. decembrim un tiek samazināti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ja šie uzkrājumi to izveidošanas periodā tika iekļauti ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā un ar 2018. gada 1. janvāri ir uzskaitīti dalīti no citiem uzkrājumiem.

18. Ja 2017. pārskata gadā izveidotā uzkrājumu summa pārsniedz 2016. pārskata gadā izveidoto uzkrājumu summu, tad, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, šie uzkrājumi uzskaitāmi dalīti no citiem uzkrājumiem un pārsnieguma summai nepiemēro šo pārejas noteikumu 17. punktu. Par minēto uzkrājumu pārsnieguma summu var samazināt taksācijas perioda vai turpmāko taksācijas periodu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu vai dividendēm pielīdzinātu izmaksu summu tādā apmērā, kādā taksācijas periodā tiek samazināti minētie uzkrājumi.

Ja ir saņemti pakalpojumi decembrī, bet rēķins par tiem saņemts vēlāk - janvārī, tad to sauc par uzkrātajiem izdevumiem (saistībām), jo uz bilances datumu ir skaidri zināma gan summa, gan apmaksas terminš. Uzkrājumu gadījumā parasti nav zināma iespējamo saistību summa vai brīdis, kad iestāsies maksāšanas pienākums.
Uzkrātos izdevumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā un tie neietekmē UIN deklarāciju ne pirms ne pēc 2017.gada.
Manuprāt, tā ir tik elementāra lieta, ka gandrīz katram uzņēmumam nākas saskarties vai nu ar uzkrātajiem izdevumiem vai uzkratajiem ieņēmumiem vai abiem kopā. Kā var iedomāties šajā sakarā veidot uzkrājumus un vēl piemaksāt UIN?

Paldies par elementāras lietas definīcijas skaidrošanu, to ļoti labi saprotu. Jautājumā iet runa tieši par uzkrājumiem, nevis saistībām. Rēķini var būt nav saņemti līdz pat gada pārskata iesniegšanai un summas var būt aptuvenas un apmaksas datums arī - tādu piemēru ir daudz, bet ne par to jautājums. Gribēju uzzināt viedokļus par UIN deklarācijas rindām - kurās iekļaut, jo no tām mainīsies maksājamais nodoklis

Sveicināti vēl reiz visiem!
Vai speciālistiem nav viedokļa šajā jautājumā?

SGS 37 - DEFĪNĪCIJAS
Uzkrājums ir saistības, kam nepiemīt noteikts laiks un apjoms.
Saistības ir uzņēmuma pašreizējās saistības, kuras radušās pagātnes notikumu dēļ un kura nokārtošanas brīdī ir paredzams, ka no uzņēmuma aizplūdīs ekonomiskos labumus ietveroši resursi.
Tātad pagātnē notikušam darījumam par ko nav saņemts rēķins, piemīt noteikts laiks, jo tas jau ir noticis noteiktā laikā un visticamāk ir noslēgts līgums par šādu darījumu. Tātad saistības radušās un gatavojot gada pārskatu, tās uzskaita kā uzkrātās saistības. Grāmatvedībā uzkrājumos parasti uzskaita nedrošo debitoru parādus un uzkrājumus paredzamajiem atvaļinājumiem un vēl kādus uzņēmuma specifikai nepieciešamus uzkrājumus. Parādus piegādātājiem parasti uzskaita kā uzkrātās saistības. Ilzex jau visu saprotami paskaidroja. Principā kļūdaini esiet uzskaitījusi un novērtējusi šos darījumus .

Bet ja neiedziļināties definīcijās/kļūdās un pieņemt ka jautājums ir par uzkrājumiem, kāds būtu viedoklis par UIN deklarācijas rindām pēc likuma pārejas punktiem?

Ja neiedziļinās definīcijās, UIN deklarācijā var rakstīt jebkādu skaitli, kāds vien ienāk prātā. 🤐