Viena no obligātajām ziņām, ko Uzņēmumu reģistrs uzkrāj par visiem uzņēmumiem, ir juridiskā adrese.
Komerclikums paredz īpašu nosacījumu, ar kuru var rēķināties visa sabiedrība un kura noteikti jāņem vērā uzņēmējam, proti, ja uz juridisko adresi komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to komersantam ir jārūpējas par to, lai viņš būtu sastopams juridiskajā adresē un saņemtu uz to sūtīto korespondenci. Komersants nevar atsaukties uz to, ka tā faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko un šī iemesla dēļ viņš nav saņēmis tam sūtīto korespondenci.
Sabiedrības juridiskās adreses mērķis ir padarīt sabiedrības valdi sasniedzamu un panākt, lai ieraksti komercreģistrā atbilstu faktiskajai situācijai. Bieži vien, nosūtot korespondenci sabiedrībai uz juridisko adresi, vēstuli valde nesaņem, jo tur atrodas tikai formāli, bet faktiski uzturas citā vietā. Šādām situācijām nevajadzētu būt. Neatrašanās juridiskajā adresē var būt par pamatu arī prasības celšanai tiesā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu
Juridiskās adreses reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti:
pieteikums,
valdes paziņojums par juridisko adresi,
nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai.
Ja nekustamais īpašums nepieder personai, kura paraksta pieteikumu, Uzņēmumu reģistrā nepieciešams iesniegt nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā.
