Veikalā uz atvaļinājuma laiku pieņemts aizvietotājs pārdevējai. Interesē atvaļinājuma kompensācijas apmaksa. Primum rakstija koef.0.43. Nekur tādu neatradu. Varbūt kāds zina likumdošanā kur rakstīts par šo tēmu.
Atvaļinājuma kompensācija uz laiku pieņemtam darbiniekam
К списку темОтветы 15
MM
#1Mu-maijaОтветы: 16 043Получено «Спасибо»: 1 510
nekur
AndazОтветы: 27 901Получено «Спасибо»: 1 547
Vērtīgas lietas http://www.***censored***/lat/meklet?q=m%C4%81ris+linga&match=on
Aivars007Ответы: 26 984Получено «Спасибо»: 2 776
Nav likumos nekādu koeficientu.
Kompensācija jāaprēķina atbilstoši Darba likuma noteikumiem.
Ja darbinieks strādāja nepilnu darba dienu vai ar stundu darba apmaksu, iespējams, ka jāpiemēro DLK. Bet tas algu grāmatvedim pašam jāaprēķina.
Kompensācija jāaprēķina atbilstoši Darba likuma noteikumiem.
Ja darbinieks strādāja nepilnu darba dienu vai ar stundu darba apmaksu, iespējams, ka jāpiemēro DLK. Bet tas algu grāmatvedim pašam jāaprēķina.
MM
#4Mu-maijaОтветы: 16 043Получено «Спасибо»: 1 510
Visi aprēķini būs vien pašam jāpamato, jo nepastāv dabā neviens normatīvs akts par to kā un ko rēķināt.
Ir tikai dažādi viedokļi.
Varu piedavāt:
www.vbakademija.lv
Ir tikai dažādi viedokļi.
Varu piedavāt:
www.vbakademija.lv
Aivars007Ответы: 26 984Получено «Спасибо»: 2 776
Ir vēl arī mans viedoklis un nepareizais viedoklis. 🙂
SU
#6Snezanna.usakovaОтветы: 1
Varbūt palīdzēs:
DL 44.p.(6) - uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā... uz nenoteiktu laiku.
DL 149.p. - ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo atvaļnājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par 4 kal.nedēļām...
Rezultatā, kompensāciju jāprēkinā pēc proporcijas = 4 kal.ned./12 mēnešiem * nostradātie mēneši.
DL 44.p.(6) - uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā... uz nenoteiktu laiku.
DL 149.p. - ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo atvaļnājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par 4 kal.nedēļām...
Rezultatā, kompensāciju jāprēkinā pēc proporcijas = 4 kal.ned./12 mēnešiem * nostradātie mēneši.
MM
#7Mu-maijaОтветы: 16 043Получено «Спасибо»: 1 510
Nu tad jau 4 kal.ned/52 kal.ned
Vai tad drīkst ābolu skaitu attiecināt pret sīpolu skaitu?
Pie kam jūs taču nenosakat nedēļas vidējo izpeļņu?!
Vai tad drīkst ābolu skaitu attiecināt pret sīpolu skaitu?
Pie kam jūs taču nenosakat nedēļas vidējo izpeļņu?!
Aivars007Ответы: 26 984Получено «Спасибо»: 2 776
Ir jau vēl viena iespēja - meklētājā pameklēt.
Atbilžu ir ļoti daudz, starp tām ir arī pareizās.
Atbilžu ir ļoti daudz, starp tām ir arī pareizās.
I
#9Inge13Ответы: 4
Teorija ir atrodama, kas tad tur gruts. Ka prakse aprekinat, to gan likumdeveji nepasaka.Forsi gan viniem stradat.
Man darbiniekam videva stundas izpelna ir 2 Ls stunda.
Strada no 01.06.-31.08.11.
junija 78 stundas alga 156
julija 111 stundas alga 222
augusta 117 stundas alga 234
Jaapmaksa 5 atval.komp.dienas. Ka to likumigi aprekinat?
Man darbiniekam videva stundas izpelna ir 2 Ls stunda.
Strada no 01.06.-31.08.11.
junija 78 stundas alga 156
julija 111 stundas alga 222
augusta 117 stundas alga 234
Jaapmaksa 5 atval.komp.dienas. Ka to likumigi aprekinat?
AndazОтветы: 27 901Получено «Спасибо»: 1 547
Lai to aprēķinātu - jāiet skolā un jāmācās matemātika!
Vai vismaz norādītajā saitē raksti ar piemēriem jāizlasa.
Vai vismaz norādītajā saitē raksti ar piemēriem jāizlasa.
Aivars007Ответы: 26 984Получено «Спасибо»: 2 776
marts 168 200
aprīlis 152 200
maijs 176 200
jūnijs 78 156
jūlijs 111 222
augusts 117 234
Kopā 810 1212 1 st.=1,496
5 x 8 = 40 x 1,496 = 59.84
aprīlis 152 200
maijs 176 200
jūnijs 78 156
jūlijs 111 222
augusts 117 234
Kopā 810 1212 1 st.=1,496
5 x 8 = 40 x 1,496 = 59.84
IrissОтветы: 12 903Получено «Спасибо»: 170
а зачем считать март, апрель и май?
I
#13Inge13Ответы: 4
Andaz seit nak nopietni cilveki, kas strada pec sis valsts likumiem, lai kadi tie ari nebutu, nevis barstas ar gudribam, jo pasiem nav liela jega par notiekoso.
Aivars007Ответы: 26 984Получено «Спасибо»: 2 776
Es lasu šo:
75.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana
(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
(2) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos mēnešos pirms šā perioda.
(3) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos. Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.
Bet var arī tos pirmos 3 mēnešus atmest, sanāks līdzīgi.
DL pieļauj (šī panta 7.daļa) arī tādu variantu.
75.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana
(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
(2) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos mēnešos pirms šā perioda.
(3) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos. Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā.
Bet var arī tos pirmos 3 mēnešus atmest, sanāks līdzīgi.
DL pieļauj (šī panta 7.daļa) arī tādu variantu.
AndazОтветы: 27 901Получено «Спасибо»: 1 547
Inge - nopietni cilvēki izlasa piedāvāto materiālu un izrēķina, jo tur ir labi piemēri.
Хотите ответить или спросить?
Читать форум могут все. Чтобы ответить или спросить, войдите в свой аккаунт.