Algu maksā darbiniekam par padarīto darbu, tas nu gan būtu jāzina!

Bet tas ne-darbinieks jau arī komandējuma laikā kaut ko darīs. Tāpēc paliku domīga, vai drīkst par to neko nemaksāt...

Jāsāk domāt no pašiem pamatiem - kam tiek maksāta darba alga? (skat. Darba likums)

Otrs, skat līgums ar to cilvēku, ko sūtīsiet komandējumā.

Labi, nefilozofēsim, bet pastāstīšu reālo situāciju - vadītājs uz 2 dienām brauc komandējumā un līdzi ņem tulku (ne-darbinieku), kuram segs visus augstāk minētos komandējuma izdevumus. Bet nav nekāda darba līguma, uzņēmuma līguma, pakalpojuma līguma (nu vienalga - sauc kā gribi), jo reāli ir vienojušies, ka samaksa par šo pakalpojumu/darbu netiks maksāta (kāpēc gan ne?). Tāpēc mans jautājums - vai šādā situācijā juridiski DRĪKST nemaksāt par paveikto pakalpojumu/darbu? Jebšu kādreiz atnāks kāda pārbaude un teiks - nelikumīga nodarbinātība utt. utjpr.

Nu tā jau būs vadītāja atbildība
Bet - kāpēc nē? Drīkst. sevišķi, ja tulks pat kaut kur strādā un tai laikā saņems algu savā darba vietā.

Turpinot... Rakstot rīkojumu par šo komandējumu, cik svarīgi ir iedot ar to iepazīties/parakstīties arī šim ne-darbiniekam? Vai pietiek, ka ir tikai mutiska vienošanās (protams, ka šis cilvēks ir piekritis doties) utt.?

Lasīju, ka rīkot var tikai darbiniekus, tulku nevarēsiet rīkot.

Paldies, Ilma!
Bet "kaut kāds" papīrs uzņēmumā taču būtu jāuztaisa, lai 3. persona saprastu, no kurienes un kāpēc šis ne-darbinieks uzradies, ne?