Jebkurš dokuments, kas izveidots datorā ir izveidots (sagatavots) elektroniski. Tas viens.
Otrs. Ja firmas vienojas, tad pavadzīmi drīkst neparakstīt fiziski ar parakstu, bet uzrakstīt atsauci, ka dokuments derīgs bez paraksta.

Trešais.
Vienmēr jābūt iespējai pajautāt sava uzņēmuma grāmatvedim.

Paldies!

Es visus likumus un noteikumus laikam jau redzēšu naktī murgos

Pavadzīme tiks izveidota elektroniski (datorā) un tiks sūtīta vai nu pa e-pastu, vai izprintēta un pa pastu (bet arī bez paraksta).

Vai kaut kada veidā vēl tas ir atrūnāts dokumentos, vai tikai ar to maģisko frāzi "ja uzņēmums ir vienojies ar klientu par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā" ?

Paldies, meģināsu arī pajautāt.

Cerams, ka izdosies.
Katrā ziņā - novēlu, lai izdodas!

Vienkārši neesmu pārliecināta, ka grāmatvede tik dzili zin to visu, jo pagaidam firma vav sastopušies ar elektronisko formatu no tāda rakursa, man tā liekas. Bet varu kļūdīties, protams.

"Dokumentu juridiskā spēka likums"
Dokuments - jebkurā veidā un materiālā ierakstīta informācija, ko rada, saņem un uzglabā jebkura Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcija, valsts un pašvaldību iestāde, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība un uzņēmējsabiedrību apvienība, kā arī sabiedriskā un reliģiskā organizācija vai fiziskā persona.

Likumā ietvertā definīcija nenorāda, ka dokumentam obligāti ir jābūt papīra formā. Tajā teikts, ka dokuments ir jebkurā veidā un materiālā ierakstīta informācija. Tātad papīrs ir tikai viens no datu nesējiem, un arī datorā saglabātos failus var uzskatīt par dokumentiem, ja tiek izpildītas citas noteikumu prasības, piemēram, prasība, ka dokuments nedrīkst būt uzrakstīts tehniski viegli pārlabojamā un fiziski nenoturīgā veidā. Tā kā datora failā saglabātā informācija ar datora palīdzību ir viegli maināma, to nevar uzskatīt par dokumentu. Tādēļ, lai ar datoru sagatavotos failus varētu izmantot apritē līdz ar tradicionālajiem papīra dokumentiem, ir nepieciešamas papildu prasības, kas jānodrošina, lai arī elektronisko dokumentu atzītu par juridiski līdzvērtīgu papīra dokumentam.

Jālasa likums "Par grāmatvedību" - 7.1 pants. Par iekšēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī iekšējs elektroniskais dokuments, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, ja to ir apliecinājusi (autorizējusi) par saimnieciskā darījuma veikšanu un iekšējā attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.
585.noteikumiarī,

Cik saprotu, šeit iet runa par IEKŠEJO dokumentu, bet ja uzņēmums izraksta pavadzīmi citam uzņēmumam - tad jau ĀRĒJAM dokumentam jābūt.

Jebkurā gadījumā - paldies!

Laikam, man galvā jau viss švakā , ārējais - tas NO cita uzņēmuma, nevis ta ka uzrakstīju. Piektdiena, un vēl 13, tas tiešām ietekmē

Jālasa abi dokumenti KOPUMĀ, nevis jāizrauj gabals no viena, gabals no otra.
ja būtu izlasījuši 585.noteikumossacīto, saprastu, ko nozīmē likumā teiktais.
Un nevis filosofētu par 13.datumu

Šo likumu arī jau lasīju, paldies!

Jāizlasa 585.noteikumiun tajos ir atsauce uz likumu Par grāmatvedību.

Andaz , paldies Jums.

Izlasīt visus dokumentus, vēl nenozīme saprast visas nianses Es visus likumus-noteikumus izlasīju jau vairākās reizēs, tomēr jautājumi man pagaidam palika, diemžēl.

Mana sarakstā pagaidām ir:
Metodiskais materiāls "Attaisnojuma dokuments darījumos ar precēm"
Likums „Par grāmatvedību”
Elektronisko dokumentu likums
Autopārvadājumu likums
MK noteikumi Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju
MK noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”
Dokumentu juridiskā spēka likums
Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokols par elektronisko pavadzīmi + konvencija
Ministru kabineta noteikumi Nr.473

un, protams, foruma temas, kas bija iepriekš.

Centišos vēlreiz izlasīt atbildes un apkopot saņemto informāciju.

8.1 Attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai ar darbinieka izdarīto naudas izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošus dokumentus. Saņemto kases čeku vai citu dokumentu, kas sagatavots, ievērojot prasības, kuras ietvertas normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (turpmāk – kases čeks), var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu šādos gadījumos:
8.11. ja kases čeks satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju, izņemot rekvizītu – autora paraksts;
8.12. ja kases čekā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, bet ir:
8.12.1. kases čeka izsniedzēja noformēts attaisnojuma dokuments (kvīts), kurā papildus likumā „Par grāmatvedību” noteiktajiem rekvizītiem un informācijai norādīts arī kases čeka datums un numurs;
8.12.2. veikti tajā papildus ieraksti ar kases čekā neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepieciešamajiem rekvizītiem un informāciju, kas apstiprināti ar kases čeka izsniedzēja ierakstus veikušās personas personisko parakstu (paraksta atšifrējumu, ja kases čekā tas nav norādīts) un spiedogu, kurā norādīts kases čeka izsniedzēja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods un juridiskā adrese.

8.2 Par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu var izmantot arī:
8.2 1. tādu kases čeku, kas uzskatāms par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu atbilstoši pievienotās vērtības nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
8.2 2. tādu kases čeku, kas izsniegts (saņemts) no kases sistēmas, specializētas ierīces vai iekārtas bez kasiera operatora līdzdalības un kurā nav ietverts preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai - deklarētās dzīvesvietas adrese) un reģistrācijas numurs, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 20 latiem;
8.2 3. komandējuma vai darba brauciena laikā ārvalstī izsniegtu naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kurā nav visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija.