(1) Darba likums
152.pants. Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu
(1) Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:
1) pārejošas darbnespējas laiku;
2) pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3) īslaicīgas prombūtnes laiku;
4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
Ja atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas ir bijis īslaicīgs, to periodu ieskaita. Ja ilgstošs - neieskaita.
Kas ir īslaicīgs un kas ilgstošs - Darba likumā nav noteikts.
2. Drīkst gan tā, gan šitā. Ja nepieciešamas dažas dienas bezalgas atvaļinājuma, loģiski to piešķiet.
Ja prasa mēnesi bezalgas atvaļinājumu - loģiski, ka vispirms jāpiešķir ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Protams, ja vien darbiniekam ir uz to tiesības.
