es ieteiktu PL pārvērtēšanas rezervi norakstīt proporcionāli PL atlikušajam lietošanas laikam.

Bet kā tad to īsti kontēt? No iegādes vērtības nolietojumu uz 74. un 129., savukārt rezervi D31. un K...? Izlasīju variantu uz 819 (pārējie ieņēmumi), bet neredzu tam pamatojumu. Bez tam kā tādā gadījumā samazināsies PL vērtība arī nav skaidrs.

Vai tad vairs nav spēkā noteikums, kurš pieļāva pārvērtēšanas rezervi norakstīt tikai pie PL izslēgšanas?

Ir, bet tas nav pareizi pēc loģikas.

Loģika un likumdošana ir divas dažādas lietas

VID Metodiskais materiāls par pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķināšanas kārtību finanšu grāmatvedībā un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 20. puntks nosaka, ka:
20. Uzkrāto nolietojumu samazina (tātad vai palielina) proporcionāli pamatlīdzekļa iegādes vērtības izmaiņām tā, lai pamatlīdzekļa bilances vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar pārvērtēto vērtību.

un 21. noska, ka: Kontā „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” ietverto vērtības pieaugumu samazina, atzīstot samazinājumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visu summu brīdī, kad pārvērtētais pamatlīdzeklis tiek likvidēts vai atsavināts, vai pakāpeniski pārvērtētā pamatlīdzekļa lietošanas laikā, katrā pārskata periodā norakstot summu, kas vienāda ar starpību starp nolietojumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz pamatlīdzekļa pārvērtēto vērtību, un nolietojumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz pamatlīdzekļa iegādes vērtību.

Saprotu, ka runa iet par pārskata periodu, nevis ikmēnesi, bet arī operatīvais pārskats manā gadījumā ir šis te "pārskata periods". Cik pati sapratu, tad man sanāk, ka nolietojumu rēķinu no jaunās pilnās vērtības un kontēju, kā parasti 74. pret 129. Savukārt, lai neveidotos šīs te izmaksas, kas attiecas uz pārvērtēšanu, tad pretī proporcionāli samazinu pārvērtēšanas rezervi un kontēju 313. pret 819. Tad vismaz kaut kāda loģika parādās.